Dažādu publikāciju pārskats liecina, ka skolas vadītāja personīgajām īpašībām, tai skaitā ētiskajām un morālajām, ir ievērojama nozīme – tās lielā mērā nosaka un veido skolas darba atmosfēru, darba stilu, saliedētību, skolotāju darbaprieku u.tml. [ 2 ; 69 ].
Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes ētiku, ētikas normu* ievērošanu, pārvaldes ētiskā klimata saglabāšanu un attīstību [ 4 ; 122 ]. Ētika attur cilvēku no nesaprātīgas rīcības, kurā karjeras tieksmes un pašlabuma meklēšana uz citu rēķina, var kaitēt sev, sabiedrībai un valstij. Profesionālajā ētikā parasti tiek aplūkotas šādas parādības :
interešu nesaskaņas, domstarpības;
attiecības ar apkārtējiem;
individuālā atbildība un rīcības brīvība;
morālās pamatsaistības.
Visas šīs parādības ir savstarpēji saistītas, jo veido darbinieka, tai skaitā izglītības iestādes vadītāja, ikdienu. Pamatsaistību ( būt godīgam, teikt patiesību, turēt solījumu, cienīt otru personu un īpašumu, pakļauties likumam ) ievērošana labvēlīgi ietekmē attiecības ar apkārtējiem darbiniekiem, atvieglo nesaskaņu optimālu risinājumu un sekmē saprātīga lēmuma izvēli [ 5 ]. Bet kāpēc tomēr dažkārt rodas negaidītas situācijas, kuras beidzas ar neētisku rīcību? Angļu zinātnieki to pamato ar trim iespējamajiem vadītāja tipiem :
korumpētais;
funkcionārais;
ētiskais.
Korumpētā jeb vadītāja, kura rīcība nebalstās ētikā, uzvedību nenosaka ētiskas vai morālas saistības. Tā ir persona bez principiem, kas, kur vien iespējams, izmanto jebkuru izdevību personīgā prestiža vai peļņas iegūšanai. Šā tipa uzvedība ārēji var būt nevainojama, pat ar morāles spīdumu, bet atklātībai slēptā rīcība ir gluži pretēja.…