Kopš 2000.gada spēkā esošais reklāmas likums izstrādāts ar mērķi reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, aizsargāt personu, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā un veicināt godīgu konkurenci. Likuma ievērošanas uzraudzība uzticēta vairākām institūcijām, tostarp savas kompetences ietvaros arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Šajā likumā ir teikts:
3.pants. 2. punkts. Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.
4.pants 1.punkts. Reklāmā nav pieļaujama vardarbības un kara propaganda.
4.pants 5.punkts. Nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes. 1
Politiskā ētika ir sociālās ētikas sastāvdaļa, kaut arī pastāv par to senāk, vai arī tiek veidota līdztekus tai. Antīkā filosofija (tostarp — ētika) ir politiska, tikai pakāpeniski norisinās filosofijas specializācija, veidojoties disciplīnai politiskā ētika, kas nereti tiek izdalīta kā patstāvīga disciplīna līdzās citām ētikām (arī sociālajai). Politiskā ētika ietver vairākas nozīmes:
1) Politiskā ētika tiek izprasta kā politikas ētika resp. tās ētiskums vai neētiskums. Runa ir par priekšstatu, vērtību, normu, principu īstenošanu politiķu darbībā un tās izvērtēšanu. Makss Vēbers darbā Politika kā profesija un aicinājums šajā sakarībā raksta par uzskatu un atbildības ētiku, liekot uzsvaru uz atbildību.
2) Politiskā ētika tiek izprasta saistībā ar cīņu par varu sabiedrībā un valstī, aplūkojot institūciju, pilsoniskuma un pārnacionālo (internacionālo, starptautisko) attiecību ētiku. Taču šādi politiskais tiek reducēts uz politiku vai valstisko, un politiskā ētika lielā mērā pastāv kā valsts ētika. …