Tas, ka sabiedrība maz uzticas likumdevējiem, ir problēma, ar kuru saskaras Saeima. Lai stiprinātu Saeimas kā atklātas un uzticamas valsts institūcijas reputāciju, ētiskai rīcībai jākļūst par normu. Eiropas valstu parlamentos ir izstrādāti deputātu ētikas vai rīcības kodeksi, taču tas nebūt nav vienīgais risinājums, kā veicināt parlamentāriešu godprātību un ētikas standartu ievērošanu. Vairāku parlamentu ētikas vai rīcības kodeksos definēti vispārējie principi, kas jāievēro deputātiem, pildot savus amata pienākumus. Valsts varas pārstāvju un sabiedrības savstarpējā uzticēšanās ir viens no kritērijiem, kas ļauj spriest par demokrātiju. Viena no pamatvērtībām, kas parlamentu raksturo kā demokrātisku institūciju, ir deputātu atbildība vēlētāju priekšā par savu veikumu un godprātīgu rīcību savu pilnvaru laikā. Deputātu ētikas kodeksi tiek izstrādāti, lai ne tikai ierobežotu korupciju, veicinātu ētisku rīcību un sekmētu sabiedrības uzticēšanos parlamentam, bet arī dotu nepārprotamu signālu vēlētājiem, ka Saeima nepieļaus deputātu neētisku rīcību. Deputātu ētikas kodeksa pieņemšana ir arī viens no veidiem, kā parlamenti ir reaģējuši uz skandāliem par korupciju un tirgošanos ar ietekmi parlamentārajā vidē. Tomēr ētikas vai rīcības kodekss pats par sevi negarantē ētisku rīcību.