Ētika ir mācība par dzīves gudrību, par labākas dzīves un sadzīvošanas meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas būtiskām problēmām, par cilvēku dzīves ceļiem, orientācijas iespējām pasaulē.
lai labāk varētu orientēties daudzveidīgajā ētikas parādību pasaulē, parasti izmanto trīs jēdzienus, piešķirot katram specifisku lomu, - ētiku, morāli un tikumību. Ētika ir morāles teorētiskā daļa, tikumība – praktiskā.
Morāles specifiku tīrā veidā var noteikt tikai teorētiski. To centies veikt I.Kants, risinot ētikas jautājumus un pievēršot uzmanību jābūtibai, pienākumam un brīvajai gribai.
Morālās iezīmes piemīt tādām cilvēku attiecībām kā pašaizliedzīga nesavtīga rīcība, kas parasti saistīta ar iejūtību, līdzcietību un solidaritāti.
Ētikas pamatvērtības ir labais un pretstatā ļaunais, bet ekonomikā ir svarīga derīguma, peļņas vērtība, politikā – varas , tiesībās – likuma, estētikā – skaistuma vērtība. Morāles sfērā nozīmīgas ir pienākuma, atbildības goda, cieņas, kauna, sirdsapziņas, laimes vērtības.Vērtību līmenī mēs faktus, koncepcijas, likumus un normas saistām ar paša cilvēka attieksmi pret šīm parādībām. Ar vērtību palīdzību rodas iespējas pārvarēt atsvešinātību no ārējās pasaules pārveidojot ārējās pasaules prasības, normas, faktus atlases un pārstrādes veidā iekšējā pasaulē, emocionālā saiknē ar pasauli.…
