Cik ilgi vien pastāv dzīvība uz zemes, tik ilgi jau pastāv tikumība, morāle un pati ētika. Cilvēku savstarpējās attiecības nav iedomājamas, bez nerakstītu likumu – ētisko likumu pastāvēšanas, bez morāles un tikumības. Visi šie trīs jēdzieni ietver sevī kaut ko kas mūsos ir vajadzīgs – cieņa, sapratne, sirdsapziņa un citas vērtības, kas nepieciešamas savas personības izveidē. Ja nepastāvētu ētikas kodeksu, vai uz pasaules valdītu saprāts un kārtība – diezin vai, tātad mēs varam izdarīt secinājumu, ka šīs ir vienas no svarīgākajām mūsu dzīves – iekšējās dzīves sastāvdaļām. Kur rodas emocijas? Pateicoties ētikai mēs varam arī just un izbaudīt dzīves skaisto un blāvo. Kā ētika, morāle un tikumība ir radusies un kas tās vispār ir mēģināšu izprast šajā darbā.
Jau Senajā Grieķijā tika mēģināts izprast, kas ir ētika, bet līdz mūsdienām nav nonākusi neviena konkrēta formulējuma, kurā būtu pilnībā izteikts, kas ir ētika. Acīmredzot tas nav iespējams. Ētika ir mācība par labo un ļauno, mācība par cilvēcības specifisko būtību, zinātne, kas pēta gribasbrīvību, gribas autonomiju. Tā varētu turpināt gaužām ilgi – daudzi filozofi ir mēģinājuši noformulēt ētiku, bet es esmu apstājies pie mūsu pašu latviešu formulējumiem, no kuriem man patika Andra Rubeņa teiktais, ka “ Ētika ir mācība, kuras priekšmets ir faktiskā vai iespējamā morāle, savukārt, morāle ir likumu normu sistēma, kas nosaka to, kāda rīcība ir tiek uzskatīta par tikumiski labu, noteiktos sabiedrības ietvaros”1. Pēc šī teiktā var noprast, ka ētika ir cilvēka rīcība, kas nosaka morāles normas, principus, motīvus, vērtības. Ētiku var dēvēt kā mācību par morāli, tā ir ‘’īpaša cilvēku dzīves koptvēruma, solidaritātes, jēgas, darbības filozofija, kas vieno cilvēkus kā autonomas, brīvas gribas un sevi cienošas būtnes’’2. Tādā gadījumā varētu saprast, ka liela nozīme ētikai ir arī demokrātiskas valsts izveidē. Ētika ir mūs pavadījusi un pavada visos laikos, vienalga kāda politika valda valstī, bet, manuprāt, demokrātiskā valstī ētikai ir jābūt īpaši augstā cieņā, kas, šķiet nevienmēr ir tā.…
