Jau kopš seniem laikiem cilvēki centušies izmantot dabas produktus savā labā, lielā cieņā ir bijušas un arī joprojām ir ēteriskās eļļas. Arī antīkajos laikos dabiskos augu pārstrādes procesos tās ir tikušas iegūtas, savu nosaukumu tās ieguvušas eļļveidīgās konsistences un lielās izgarotspējas dēļ. Interesanti ir tas, ka pēc ķīmiskā sastāva tās neatbilst ne eļļām, ne ēteriem.
Tām ne tikai ir plašs pielietojums un pozitīva iedarbība uz cilvēka organismu, bet tās arī var iegūt samērā vieglā procesā, proti, tās ir iegūstamas arī sadzīves apstākļos. Ir ļoti daudz dažādi ieguves avoti – ziedi, augi, sēklas, lapas -, un katrs var izvēlēties sev tuvu aromātu.
Māka aromatizēt eļļas un ziedes tika pilnveidota antīkajā Grieķijā. Grieķu ārsti pievērsa īpašu uzmanību augu ārstnieciskajai iedarbībai. Jau Hipokrāts savos rakstos skaidri norādīja uz noteiktu kvēpināmo vielu kā, piemēram, mirres, timiāna un vīraka tvaiku ārstniecisko spēku.
Pie mums pēdējos gados ēteriskās eļļas guvušas plašu atzinību, jo tās viedo no jauna atklātas, dabiskas, saudzējošas ārstniecības metodes pamatu – aromātu terapiju. Kā arī mūsdienās atkal nāk modē izmantot pēc iespējas dabīgākus produktus, tāpēc šīs eļļas guvušas popularitāti kā dekoratīvā kosmētika.
Šī darba mērķis ir iepazīties ar ēteriskajām eļļām, to atrašanos, izmantošanu un arī praktisku iegūšanu.
Darba uzdevumi:
1.Apkopot literatūru;
2.Izpētīt ēterisko eļļu iegūšanas metodes;
3. Praktiski iegūt ēteriskās eļļas;
4. Veikt secinājumus.…
