Garšvielas ir pārtikas produkti ar specifisku garšu un aromātu. Gandrīz visas garšvielas iegūst no garšaugiem, izmantojot to augļus, sēklas, ziedu daļas, mizu, lapas un saknes. [2]
Garšvielas lieto, lai uzlabotu ēdiena garšu, noteikta garšviela var pastiprināt kāda produkta garšas īpašības, izcelt tā aromātu, tāpēc arī katrai garšvielai un garšaugam ir noteikti produkti, ar kuriem ieteicams viņus lietot kopā. Pārlieku lietojot garšvielas var arī sabojāt ēdiena garšu, tāpēc, kad lieto garšvielas jāievēro viens pamatprincips – sākumā labāk mazāk nekā vairāk. Garšvielas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu, aknu un nieru darbību, asinsspiedienu, vielmaiņu un iedarbojas dezinficējoši. [10]
Garšvielu lietošana padara interesantus ne tikai vienas ģimenes vai restorāna ēdienus, bet nosaka arī dažādu tautu virtuves tradīcijas.
Franči estragonu mēdz dēvēt par garšaugu karali,
jo tas ir pamatā daudzām mērcēm. Bet mērces, kā zināms,
ēdienu var gan izcelt, gan pazudināt.
/Māris Jansons „Pavāru klubs”/[8]
Estragons
Aryemisia dracucnculus
Estragons (1.att.) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs. Veido 1- 1.5 m austu stumbru, pie pamata pārkoksnējies, noturīgs, stipri zarots. Lapas 2 -10 cm garas, lancetiskas vai lineāras, apakšējās šķeltas, augšējās veselas, krāsa no gaiši zaļas līdz tumši zaļai. Ziedi sīki, iedzelteni vai zaļganbalti. Saknes spēcīgas, zarotas. Augs veido daudz sakņu atvašu.
Pazīstamas divas estragona varietātes : franču un krievu estragons. Franču estragons izplatīts galvenokārt Rietumeiropā. Tam raksturīgs zems cers, tumši zaļas, spožas lapas.…