Estētika (no grieķu valodas aisthētikos, kas nozīmē tāds, kas sajūt, jūt) – filozofiska zinātne par skaisto, par mākslu un daiļradi; tā pētī mākslas attieksmi pret īstenību, mākslas attieksmi pret īstenību, mākslas attīstības likumus, tās saturu un formu, mākslas sociālās funkcijas u.c.
Estētisks – 1. saistīts ar estētiku, tai raksturīgs. 2. saistīts ar skaistumu, diženumu, mākslu; tāds, kas atbilst labas gaumes un skaistuma principiem.
Estētisko cilvēks uztver ar jutekļiem jeb maņām – galvenokārt ar redzi un dzirdi –, taču nepieciešama arī iztēle, gribas darbība, emocionalitāte, jūtas, domāšana. To, kam nav sakara ar estētisku pārdzīvojumu, piemēram, karstumu, slapjumu vai materiāla struktūru, cilvēks var uztvert tikai jutekliski un novērtēt to ar prātu, tomēr tādai sajūtu analīzei nebūs estētiska rakstura.
Katrs cilvēks par skaistu uzskata kaut ko tādu, kas viņam pašam liekas skaists un saistošs. Tātad mēs varam secināt to, ka viena noteikta lieta nevar būt skaista visiem. Katru reizi var atrasties tāds cilvēks, kam tas nepatiks. To mēs varam aplūkot šajā tabulā.…