ESTĒTIKAS PRIEKŠMETS
Cilvēku visos laikos ir vadījusi vēlme veidot savu dzīvi ne tikai atbilstoši derīguma, taisnīguma un saprātīguma principiem, bet arī saskaņā ar estētiskajām prasībām. Jau pirmatnējais cilvēks ar ornamentu vai zīmējumu izrotāja savus darbarīkus, kas bija paredzēti praktisku uzdevumu izpildei. Šķiet, viņš izjuta paša rokām radīto lietu "bezdvēseliskumu" un, mēģinot piešķirt šīm lietām "dvēseli", izgreznoja tās. Nemitīgi balansējot starp iespēju izdzīvot un nāvi no bada, aukstuma vai plēsīgu zvēru uzbrukuma, pirmatnējais cilvēks tomēr uzskatīja par nepieciešamu savus garīgos un fiziskos spēkus ziedot arī mākslinieciskai darbībai — viņš apgleznoja alu sienas, darināja skulptūras.
Arī mūsdienās cilvēks veltī daudz pūļu, lai viņa dzīve būtu ne tikai ērta, bet arī skaista. Cilvēks vēlas, lai skaists būtu viņa apģērbs, biroja iekārtojums, dzīvokļa interjers, pat izlietne virtuvē un vēl bezgala daudz citu vairāk vai mazāk nozīmīgu lietu. Un kur nu vēl tie sadzīves priekšmeti, kurus iegādājas tikai tāpēc, ka tie ir skaisti! Estetizācijas process aptver visas cilvēka dzīves jomas. Lai atklātu, cik dažādas ir šīs jomas, minēsim tikai dažas no tām, piemēram, uzvedību (mēs novērtējam cilvēka prasmi uzvesties galanti), valodu (ir taču patīkami klausīties skaistā un aizkustinošā runā), savstarpējās attiecības (tās mēs nereti uzskatām par skaistām) un pat politiku (vismaz tad, ja tā ir virtuoza).
Vērojot šo neremdināmo tieksmi pēc estētiskā, rodas jautājums, kāda nozīme tai piešķirta cilvēka esībā un sabiedrības dzīvē. Meklēt un atrast atbildes uz šo jautājumu ir estētikas galvenais uzdevums.
Estētika kā patstāvīga filozofijas disciplīna izveidojas samērā vēlu — tikai 18. gadsimtā, taču vēlme apjēgt estētiskā būtību un nozīmi neapšaubāmi ir daudz senāka. Pirmie priekšstati par skaisto un citiem estētiskā izpausmes veidiem rodami jau mitoloģijā. Vēlāk šo interesi pārmanto filozofija, padarot estētisko par sistemātiskas izpētes priekšmetu.
Vārdu "estētiskais" mēs lietojam samērā bieži, piemēram, runājot par preces estētiskajām kvalitātēm, estētisku vai neestētisku uzvedību, estētisko audzināšanu u. tml. Tomēr mēģinājumi definēt estētisko neizbēgami saskaras ar grūtībām. Vispirms jau tāpēc, ka estētiskais ir daudzveidīgs un tam ir daudz dažādu nokrāsu. Izsmalcinātais, maigais, graciozais, brī numainais, patīkamais — tās ir tikai skaistā izpausmes, turklāt ne visas.
…
