Secinājumi
Ir noskaidrots, ka māksla pastāv jau kopš pirmatnējo civilizāciju rašanās – tā veidojās kā kolektīvā māksla un tā bija neapzināta. Vēlāk mākslas veidojās, kā darbs, ko nosauca par mākslas darbu. Un šajā posmā sāka domāt par mākslas darba saturu un to, ko tas vēsta. Tālāk rodas apziņa par mākslas darba kvalitāti un to, kā to novērtēt.
Tika noskaidrots arī tas, ka mākslas darbs sastāv no satura un formas, kuru izšķir ārējā un iekšējā forma, kā arī saturs veidojas no tēlaini veidota mākslinieka personīgās pieredzes un pārdzīvojumiem.
Ir radies priekšstats par to, ka estētika nespēj konkrēti definēt mākslu, jo māksla ir estētikas darbības veids, tādēļ ir grūti noskaidrot, kad beidzas viens un sākas otrs.
…