Šo tēmu es izvēlējos, jo ikdienā arī mēs varam saskarties ar esteriem un smaržvielām un arī uzināt, ko vairāk, kā piemēram, to kā tie ir sastopami dabā u.t.m.l.
Tākā es jau zināju to, ka esteri ir pazīstami kā vielas, kas piešķir raksturīgu smaržu daudziem ziediem un augļiem un to, ka to sastāvā ir esteri, kas tām piešķir raksturīgo smaržu. Dzīvo organismu eksistencē svarīga esteru grupa ir augu un dzivnieku tauki.
Ar karbonskābju īpāšībām esteri veido esterificēšanās reakcijās, skābēm reaģējot ar spirtiem. Šo visu es jau biju uzinājusi ķīmijas stundās un tālāk mēģināšu parādīt ko citu, kas netika pieminēts ķīmijā.
Esteri atšķirībā no karbonskābēm un spirtiem nevar veidot ūdeņražsaites, tāpēc tie grūti šķīst ūdenī vai nemaz nešķīst tajā. Esteriem viršanas temperatūras ir zemākas nekā karbonskābēm un spirtiem ar atbilstošu molekulmasu.
Zemāko organisko skābju un zemāko spirtu esteri ir gaistošas šķidras vielas ar saldenu smaržu. Dabā sastopamie esteri nosaka augļu un ziedu smaržu. Piemēram, izopentilacetāts (izoamilacetāts) ir atrasts banānos, oktilacetāts – apelsīnos. Esterus lieto pārtikas rūpniecībā par aromatizatoriem. Vairākus esterus izmanto par šķīdinātājiem.
Esteru molekulas uzbūve ir stipri līdzīga karbonskābju molekulas uzbūvei, tikai esteru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoma vietā ir ogļūdeņraža atlikums. Ja arilestera molekula satur kādu elektronakceptoru grupu, estera karbonilgrupas oglekļa atoma pozitīvais lādiņš vēl vairāk palielinās. Tādus esterus sauc par aktīvajiem esteriem.
…
