Lai gan šķiet, ka jāzina tik daudz par manierēm Francijā atrodoties pie galda, ir svarīgi atcerēties arī pavisam primitīvas lietas, tā, piemēram, nežāvāties skaļi un vienmēr aizsegt muti, kad tas tiek darīts, kā arī atminēties, ka maltītes laikā uz galda nedrīkst atrasties nekādas tehniskas ierīces, kā, piemēram, portatīvie datori un mobilie telefoni, un, ja tie atrodas turpat netālu, tiem nevajag pievērst uzmanību, citādi tas tie uzskatīts par rupju žestu. Vēl uzmanība būtu jāpievērš tam, kur atrodas rokas. Kad ir beigts ēst vai arī rokās neatrodas galda piederumi – tās nav ieteicams turēt klēpī, bet gan redzamas uz galda, balstoties uz plaukstu locītavām, nevis elkoņiem. Zīmīgi Francijā ir arī tas, ka brīdī, kad saimnieks piedāvā apelsīnu sulu, viesiem jāsaprot, ka viesības ir beigušās un ir laiks doties mājās.
Ne tik ļoti svarīgi, bet, tomēr, nedaudz saistībā ar galda manierēm, dodoties ciemos ir svarīgi ierasties ar pareizu dāvanu. Vislabāk francūžiem ir dāvināt ziedus (tikai ne krizantēmas, kuras Francijā ir bēru ziedi, kā arī ne sarkanas rozes, kas liecina par romantiskiem nolūkiem) vai šokolādi, vai siera plati. Nav ieteicams nest dāvanā vīnu, namatēvs ir tas, kurš izvēlas, kādu vīnu likt galdā. Bez tam, tas var nostādīt viņu neērtā situācijā, kad ir jāizvēlas – likt galdā to vīnu, kas ir jau izvēlēts vai izrādīt cieņu, liekot galdā dāvināto. Šādos gadījumos ir jābūt labam vīna pazinējam, lai atļautos to uzdāvināt, dodoties ciemos.
Kādam tas viss var šķist sarežģīti, ik dienu ievērot tik daudz nianšu. Taču neviens par to nerunātu un neaizdomātos, ja tās katrai valstij nebūtu īpašas – citādākas. Ēšanas un dzeršanas tradīcijas ir tikai viena no daudzajām lietām, kas padara Franciju atšķirīgāku un savā ziņā īpašu.
…