ES VIENOTĀ TIRGUS IZVEIDES IEMESLI
Eiropas Savienībā vienotā tirgus izveides ideja tika ierosināta, balstoties uz ekonomiskās teorijas secinājumiem. Lai izprastu, kāpēc ir nepieciešams veikt garo ekonomiskās integrācijas ceļu līdz vienotam tirgum, ir jāanalizē vienota tirgus priekšrocības.
Pirmais ieguvums no vienota tirgus izveides ir konkurences palielināšanās Tas rada ražošanas efektivitātes paaugstināšanos, zemākas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī zemākas galējā patēriņa preču cenas. Vienotā tirgus ekonomiskā teorija analizē priekšrocības no trīs aspektiem: no preču un pakalpojumu tirgus integrācijas aspekta, ražošanas faktoru tirgus integrācijas aspekta un vienotā tirgus ietekmes uz ekonomisko izaugsmi nākotnē.
Preču un pakalpojumu tirgus integrācijas rezultātā uzņēmumi var veikt ražošanu tur, kur tas ir ekonomiski visizdevīgāk. Dažādu iemeslu dēļ noteiktās tirdzniecības barjeras rada situāciju, kad attiecīgās nozares ražotāji ir spiesti ražot tikai pašmāju tirgum. No vienas puses, zaudē tie ražotāji, kuri ir spējīgi saražot lielāku preču apjomu un brīvas tirdzniecības gadījumā spētu pārdot savu produkciju citās valstīs. No otras puses, tiek aizsargāti tie ražotāji, kuri nav spējīgi ražot pietiekami efektīvi, lai viņi netiktu izkonkurēti pēc robežu atvēršanas. Īstenojot pārdomātu valstu ekonomisko politiku un atceļot tirdzniecības barjeras, iegūst visi, izņemot neefektīvus ražotājus, kuri iepriekš tika aizsargāti ar tarifu palīdzību. Efektīvie ražotāji var palielināt savu apgrozījumu un līdz ar to arī nodarbinātību valstī, pircēji var iegādāties lētāku produkciju un ietaupītos līdzekļus iztērēt kaut kur citur. Lai nezaudētu cilvēki, kas tika nodarbināti neefektīvos ražošanas uzņēmumos, valstij savukārt ir jānodrošina šo uzņēmumu reorganizācija un darbības uzlabošana vai arī darbinieku nodarbināšana citur.
Pasaulē ir ierobežots ražošanas faktoru daudzums, t.i., darbaspējīgu cilvēku, finansiālo un tehnoloģisko līdzekļu apjoms. Ražošanas faktoru brīva aprite nodrošina, lai darbaspēks un finansu līdzekļi tiktu izmantoti tur, kur tie dod vislielāko atdevi. Tas nozīmē, ka darbaspēks vai kapitāls var pārvietoties uz valsti vai reģionu, kurā to pašreiz trūkst. Piemēram, ja vienā valstī ir augsts bezdarba līmenis, tātad ir daudz darbaspēka, bet nav kapitāla jeb uzņēmumu, kur tos nodarbināt, bet otrā valstī ir uzņēmēji, kas dibina rūpnīcas, bet nav strādnieku, kas tur strādātu, pie brīvas ražošanas faktoru aprites strādnieki no pirmās valsts varētu pārvietoties uz otro, vai arī uzņēmējs rūpnīcu varētu dibināt pirmajā valstī.
…
