Es — centrs, pamats, ap kuru notiek visi procesi.
Viens no cilvēka psihes komponentiem, kas iesaistīts izziņas, sajūtu un apzināšanās procesos; psihoanalīzē — vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātās dziņas (Tas), no otras — internalizētās normas (superego jeb super-Es).
Ego piedod cilvēka dzīvei virzību pēctecību. Tas prasa notiekošā analīzi, izskaidrojumus un pierādījumus, lai veidotos personīgā pieredze.
Senākais un pazīstamākais personības struktūras modelī uzsvērti 3 atšķirīgi personības būtības aspekti.
Super Ego – (virs Es, Pār Es) – veidojas agrā bērnībā un praktiski nemainās. Uzdevums ir apspiest Id. Tie ir iemācītie (vecāku) ideāli.
Sākotnējās sastāvdaļas:
Sirdsapziņa, to veido vecāki, lietojot sodus, kad kaut kas izdarīts nepareizi, sirdsapziņa liek justies vainīgam;
Ego ideāls, to veido vecāki ar atzinību un balvu palīdzību.
Ego –(ES) – To raksturo ideāla domāšana, kas ļauj saprast, ka
Nevar darīt, ko gribas,
Sava rīcība ir jākontrolē.
Ego ir starp Super Ego prasībām un Id impulsiem. Lai šo kontrolētu , tiek lietoti aizsargmehānismi.…