"Es" tēls un pašapziņa

Cilvēka “Es” tēls ietver priekšstatus par ķermeni, savām psihiskajām un morālajām īpašībām un salīdzina sevi ar citiem. „Es” tēls ir daļa no cilvēka pašapziņas, cilvēka pašvērtējums, viņa iekšējā, garīgā pasaule. Dažādi psihologi un zinātnieki „Es” tēlu ir dažādi iedalījuši un pastāv vairāki uzskati, kā šis tēls veidojas.
Tiek minēti trīs „Es’’ tēla iedalījumi: pirmais – materiālais, kas ietver sevī ķermeni, apģērbu, īpašumu, mantiskās vērtības, otrais – sociālais, kurā vislielākā nozīme ir apkārtējos cilvēku novērtējums un trešais – garīgais, kas ir cilvēka iekšējā pasaule, jūtas, emocijas. Ir veikti daudz un dažādi pētījumi un izveidotas teorijas par cilvēka iekšējā tēla veidošanos, bet mūsdienās vispilnīgāk „Es” tēla teorija atspoguļojas E. Eriskona un D. Marisa darbos.
E. Eriksona „Es” - tēla koncepcijas pamatā - jēdziens Es - identitāte, kas atklāj trīs aspektus:
1) „Es” - identitāte aptver un saista pagātni, tagadni un tiecas nākotnē, līdz ar to īstenojot izvēli starp visiem iespējamajiem personības attīstības ceļiem;
2) „Es” - identitāte nosaka līdzību sev un nostājas pretī personību "sašķeļošām" tendencēm;
3) „Es” - identitāte nodrošina „Es” viengabalaino vienību, ar ko "Es iepazīstu sevi, atšķiru sevi no tiem, kuri pilnīgi nelīdzinās man, jo viņi atšķiras no tā, kas es esmu un kas es vēlos būt".…