Secinājumi
Attīstības procesā persona kā indivīds mijiedarbojas ar ārpasauli. Un tās attīstības ceļš ir tikpat individuāls un unikāls kā antropometriskais portrets.
Cilvēks sabiedrībā iegūst psiholoģiskās īpašības, ieradumus, uzskatus, uzvedības īpatnības. Tiesības uz izvēles brīvību, personību pārvērš par personību. Personas brīvība izmaina robežas sabiedrības iespējas nodrošināt šīs tiesības. Sociālās vides kvalitāte ir svarīga personības veidošanās pazīme.
Personība ir indivīda socializācijas rezultāts. Mēs uzdodam jautājumu, vai sabiedrība vienmēr atbilst indivīda brīvības līmenim. Un kur ir kritēriji, cik lielā mērā sabiedrība saskata savas intereses un vai tai jāatbilst sabiedrības noteiktajiem standartiem? Sociālo vidi mēs redzam, kad tā nav tik labvēlīga kā mēs to vēlētos. Pastāv narkomānija, alkoholisms, bezdarbs un daudzi cilvēki apstākļu spiesti dzīvo uz ielas.. Pie šī jautājuma ir jāstrādā cieši plecu pie pleca politiķiem, sociālajai sfērai, pašiem nelabvēlīgajā vidē nonākušajiem cilvēkiem un protams arī visai sabiedrībai. Neapšaubāmi ir jāmaina sabiedrības negatīvais pat naidīgais skatījums uz devianci un jācenšas vērst to uz palīdzības sniegšanu.
Sabiedrība ir dzīvs organisms.…