Ievads
„Kad cilvēku tuvumā parādās kāds indivīds, tie parasti mēģina iegūt par viņu informāciju vai arī izmanto viņu rīcībā esošo informāciju par šo indivīdu:” (13.lpp.)
viņa vispārējo sociāli ekonomisko stāvokli,
priekšstatiem par sevi pašu,
attieksmi pret citiem,
kompetenci,
uzticamību, utt.
Ja novērotāji indivīdu nepazīst, tad uzvedinošu informāciju par viņu var sniegt indivīda uzvedība, āriene, ko indivīds saka par sevi, ko viņš sniedz, lai parādītu, kas viņš ir. Tātad viņi balstās uz pagātnes pieredzi. Ja novērotāji pazīst šo indivīdu, tad „var paļauties uz pieņēmumu un psiholoģisko iezīmju vispārību, lai prognozētu viņa tā brīža uzvedību.”(13.lpp.).
Indivīda izteiksmīgums un spēja atstāt iespaidu ir saistīts ar divām atšķirīgām zīmju iedarbībām:
1. iespaidu, ko rada - saistīts ar vārdiskiem simboliem, kas kalpo kā informācijas nodošana;
2. iespaidu, ko atstāj - saistīta ar plašu darbību loku, kas veiktas citu iemeslu, nevis tādējādi nodotās informācijas dēļ.
Šīm atšķirībā ir tikai sākotnēja noderība. Indivīds apzināti sniedz nepatiesu informāciju abu tipu komunikācijā: pirmajā tas saistīts ar krāpšanu, otrajā – ar izlikšanos.
Kā indivīds izrāda sevi citiem – neatkarīgi no mērķa, indivīds būs ieinteresēts kontrolēt citu uzvedību, jo īpaši – kāda būs šo personu atbildes reakcija un izturēšanās pret viņu. Kad indivīds parādās citu klātbūtnē, viņam ir iemesli savas aktivitātes izrādīt, lai citos radītu iespaidu, kādu radīt ir viņa interesēs. Vilards Vollers savos novērojumos raksta: „Daudzi novērotāji ir ziņojuši, ka kopmītnē meitene, kura tiek saukta pie telefona, pieļauj, ka viņa tiek atkārtoti saukta vairākkārt, lai visām pārējām meitenēm būtu pietiekami daudz iespēju padomāt, ka viņa tiek saukta.”
…
