Ernsta Glika darba ieguldījums Alūksnē

XVII gs. Latvijā mums saistās ar dzimtbūtniecību, latviešu tautas neizglītotību, mēri. Vienīgā kultūras uzturētāja tautā bija folklora, ar pagānismu saistītās tradīcijas, kas neskatoties uz gadsimtos ilgo kristietības ieviešanu un mācīšanu, ir saglabājušās līdz mūsdienām.
E. Glika vārds latviešu kultūras vēsturē ieņem pamatotu atzinību, bet līdz galam neapzinātu vietu.
Viņa Bībeles tulkojums, kas ir izcilākais XVII gs. rakstu piemineklis, ābece, kas ir viena no pirmajām latviešu ābecēm, J. A. Komenska pedagoģisko darbu un citi tulkojumi ļauj uzskatīt E. Gliku ne tikai par izcilu pedagogu un valodnieku, bet par tam laikam neraksturīgu latviešu tautas izglītības un kultūras attīstības celmlauzi, īpaši atzīmējot viņa devumu latviešu valodas kopšanā un bagātināšanā.


1. Ernsts Gliks Vidzemē

Ir zināms, ka XVII gs. otrajā pusē Vidzemē Zviedrijai bija nepieciešmas darba rokas. 1673. gadā E. Gliks devies uz Vidzemi. Īstie iemsli aiziešanai no dzimtenes un tēva mājām, kā arī nodomi nav skaidri zināmi. Tajā laikā daudzi vācieši pametuši savu dzimto zemi, lai strādātu svešumā.
Šķiet, veiksme un nejaušība pavadījusi E. Gliku visās viņa dzīves gaitās, jo uz Vidzemi viņš ceļojis kopā ar Jāni Fišeru, kuram toreizējais zviedru karalis Gustavs Ādolfs uzticējis pārzināt baznīcas lietas Vidzemē. Šim apstāklim ir ļoti liela loma E. Glika tālākajā dzīvē un darbā. Iepazinies ar latviešu dzīves apstākļiem un tumsību, kas tajā laikā valdīja Vidzemē, E. Gliks par savas mērķi izvirzījis strādāšanu latviešu tautas labā, gādājot tai skolas zemnieku bērniem un mācību grāmatas.…