Alūksnes pilsētā un rajonā rit aktīva kultūras dzīve - notiek daudz kultūras pasākumu ar plašu iedzīvotāju piedalīšanos. Rūpīgi tiek saglabātas un attīstītas pilsētas tradīcijas un svētki. Tiek saglabāta un kopta tautas kultūra.
Bagātinot kultūras dzīvi Alūksnē, tiek izmantots Ernsta Glika – Bībeles tulkotāja, kultūras darbinieka un skolu dibinātāja veikums un ar to saistītais kultūras mantojums, kopjot Glika dienu tradīciju, labiekārtojot Bībeles muzeju un izstrādājot tūrisma maršrutus, kā arī izveidojot un piedāvājot suvenīrus tūristiem u.c. interesentiem.
Viens no ļoti nozīmīgiem kultūras mantojumiem Alūksnes pilsētā ir Bībeles muzejs ( skat. 1. attēlu ).
E. Glika Bībeles muzejs ir vienīgais Bībeles muzejs Eiropā. Tas izveidots, pieminot Alūksnes mācītāju E. Gliku (1652-1705), kurš pirmais Bībeli pārtulkoja latviešu valodā (1685. g. – Jauno derību un 1689. g. – Veco derību).
Tagadējā muzeja ēka celta 1908.gadā kā veikals. Tajā atradušies dažādi veikaliņi, kādu laiku arī krogs, taču to slēdza, jo tas atradās pārāk tuvu baznīcai. Zīmīgi, ka 1940.gada ugunsgrēks apstājās pie šīs ēkas un baznīcas. 1990. gada 26.septembrī ēka Pils ielā 25a, Alūksnē, kurā 30 gadus darbojās benzīna uzpildes stacija, ar Alūksnes rajona tautas deputātu padomes izpildu komitejas lēmumu Nr.126 tika nodota Alūksnes evanģēliski luteriskās baznīcas draudzes lietošanā, Ernsta Glika Bībeles muzeja ierīkošanai. Toreizējā Alūksnes pilsētas vadība – Jānis Liepiņš, Ventis Mikuda un Valters Bluķis no vairākiem pretendentiem uz šo ēku izvēlējās nevis peļņu nesošo, bet deva priekšroku garīgām vērtībām – Bībelei un Glika vārda nešanai sabiedrībā.
Lai varētu veikt pirmos kapitālremonta darbus, tika iedalīti līdzekļi no rajona budžeta brīvā atlikuma. Remontdarbi ritēja līdz 1990. gada 18. novembrim, kad Ernsta Glika Bībeles muzeju varēja ievētīt. Īsā laikā telpas pārvērtās atbilstoši muzejam un iecerētais izdevās. Bībeles muzeja iesvētīšanās pasākumā piedalījās ļoti daudz cilvēku. Muzejs tapa kā brīnums un apliecinājums tam, cik varens ir Dievs.
…
