Ernests Dinsbergs (1816.gada 24. janvāris- 1902.gada 30. aprīlis) Latviešu autors, viens no pirmajiem kultūras darbiniekiem, tulkotājs, publicists un rakstnieks, pirmais latviešu enciklopēdisks, kurš literāro darbību aizsāka 19.gs. 30. gados. Viņš publicēja aptuveni 100 grāmatas, apdzejoja lielus vēsturiskus notikumus un Bībeles sižetus. Viņš ir uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu buržuāziskajiem apgaismotājiem.[2, 55]
Dzimis un audzis Dundagas novadā (tagadējā Talsu rajonā) Lērnieku mājās, kur iesākumā viņa tēvs bija kalps, bet pēctam mežsargs. Lasīt Ernests iemācījās sešu gadu vecumā. Tolaik grāmatas bija retums, taču viņam ļoti patika tās lasīt. Viņš cītīgi lasīja kaimiņu atnestās grāmatas G. F. Stendera „Pasakas un stāstus”, „Augstas gudrības grāmatu”, K. Hūgenbergera „Derīgu laika kavēkli”, kā arī „Latviešu avīzes” un kalendārus. Dažkārt grāmatas pārlasīja vairākas reizes un pārrakstīja, lai iegūtu tās savā īpašumā. Rakstīt iemācījās atdarinot iespiedu burtus un vingrinādamies ar ogli rakstot uz bērzu tāsīm. Apmēram divus mēnešus Ernests mācījās kopā ar citiem bērniem netālajā Dreimaņu muižas skolā, ilgākai mācībai tēvam nebija naudas. Papildus pieredzi guva strādājot Dundagas mācītāja par kučieri un arī sulaini(1833.-18837gadam.), tad viņš arī apguva Vācu valodu.…
