Anšlavs Eglītis savā atmiņu romānā ״ Pansijas pilī ״, kas trimdā nācis klajā 1962. gadā, uzrakstījis fragmentu par Ernesta Brastiņa līdzdalību Inciemā, rakstnieka vasaras mītnē, rīkotajos saulgriežu svētkos - Jāņos. A.Eglīša asais vērojums un viņa spēja spilgtā atmiņā saglabāt cilvēka būtiskās īpašības piešķīrušas šim dievturu vadītāja raksturojumam īpašu nozīmi: “Vislielāko burzmu un dzīvību Inciems pieredzēja kādos Jāņos, kad tur saradās dievturu draudze. Dievturi bija karstākie patrioti, dedzīgākie latvieši un vistrauksmīgākais no viņiem bija dižvadonis Ernests Brastiņš. Tas bija varens vīrs, cēla, plecīga auguma, ar platu, kantainu un ļoti vīrišķīgu, kā akmenī cirstu seju.
Ernesta Brastiņa dzīves gaita sākusies 1892. gadā 19. martā Lielstraupes ״ Lapaiņos ״ . Dzima kalēju ģimenē. Brālis, Arvīds Brastiņš __ tēlnieks. Svarīga loma Brastiņa dzīvē bijusi mācībām 1911. __ 1916. gadā toreiz latviešu sabiedrībā tik populārajā Krievijas metropolē līdzās cītīgām mākslas studijām. Brastiņš guvis arī daudz tādu garīgo iespaidu, kas rosinājuši dziļāk ielūkoties vēstures gaitā un meklēt Eiropas tautu rindā pienācīgu vietu arī līdz šim vārdzinātajai latviešu nācijai. Varbūt tieši protests pret latviešu tautas pakļautību un vēlme celties cīņā par tās patiesajām interesēm Brastiņu vēlāk pievērsusi militārajai karjerai un tāpēc arī mācības turpinājušās imperatora Pāvila karaskolā.
No stalta jaunekļa izvērties par brašu vīru, viņš I pasaules kara laikā cīnijies kā virsnieks latviešu strēlnieku rindās. Ernests Brastiņš piedalījies arī Latvijas Republikas brīvības un neatkarības cīņā. Un tikai pēc tam viņš varējis tā pa īstam atraisīt savu radošo enerģiju , lai kalpotu latvju tēlotājai un lietišķajai mākslai, vēsturei, etnogrāfijai, lai rakstos, runās un grāmatās veidotu un attīstītu latvisku kultūrpolitiku. Viņa lolotās latviskās kultūras atdzimšanas idejas ir saistījušas visas mūsu Tēvzemes daļas vienā veselumā __ garīgi bagātā, stiprā, daiļā un vienotā Latvijā. Brastiņš ir nemitīgi virzijies pretī savam dižajam ideālam __ latviskai Latvijai un pūlējies, kā vien varēdams, arvien lielāku tautas daļu iesaistīt šajā kustībā. Gaitā uz latvisku Latviju viņu nav varējuši apstādināt nedz skauģi un nelabvēļi, nedz aprobežoti burta kalpi un domātisku uzskatu šaurībā iestrēgušie kritiķi. Un arī tad, kad Latviju bija piemeklējuši boļševisma jūgs, asiņainā vara gan tika nonāvējusi Brastiņu fiziski, bet viņa atstātais garīgais mantojums vēl dzīvo un junda uz jaunu tautas atdzimšanas cēlienu.…