Ernesta Brastiņa dzīves gaita sākusies1892.gada 19.martā Lielstraupes “Lapaiņos”. Te viņa šūpulis kārts amatnieka ģimenē.
Svarīga loma Brastiņa dzīvē bijusi mācībām 1911.-1916.gadā Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Krievijas metropolē līdzās cītīgām mākslas studijām Brastiņš guvis arī daudz tādu garīgu iespaidu, kas rosinājuši dziļāk ielūkoties vēstures gaitā un meklēt Eiropas tautu rindā pienācīgu vietu arī līdz šim vārdzinātajai latviešu nācijai. Varbūt tieši protests pret latviešu tautas pakļautību un vēlme celties cīņai par tās patiesajām interesēm Brastiņu vēlāk pievērsusi militārajai karjerai un tāpēc arī mācības turpinājušās imperatora Pāvila karaskolā. Ernests Brastiņš piedalījies arī Latvijas republikas brīvības un neatkarības cīņās. Un tikai pēc tam viņš varējis tā pa īstam atraisīt savu radošo enerģiju, lai kalpotu latvju tēlotājai un lietišķajai mākslai, vēsturei, etnogrāfijai, lai rakstos, runās un grāmatās veidotu un attīstītu latvisku kultūrpolitiku.
1921.gadā E.Brastiņš kļuvis par Kara muzeja vadītāju. Rīgas senajā Pulvertornī sakrātās brīvības cīņu relikvijas viņš veiksmīgi apvienojis ietekmīgā ekspozīcijā.
Brastiņš ir pratis daudzināt karavīru garīgo spēku, drosmi un uzticību Latvijas valstij, pats tiem piederēdams. …
