Ernests Birznieks-Upītis: "Pelēkā akmens stāsti" satura izklāsts, analīze, tēlu raksturojums

Stāstu krājums „Pelēkā akmens stāsti” ir viens no skaistākajiem un tautā visvairāk iemīļotajiem Ernesta Birznieka – Upīša sacerējumiem. „Pelēkā akmens stāsti” iznākuši vairāk nekā desmit izdevumos, tulkoti krievu, igauņu un lietuviešu valodā.

Stāsti uzrakstīti laikā no 1897. gada līdz 1906. gadam. Pirmo reizi viss stāstu krājums iespiests 1914. gadā. [1]

„Viņš tur gulēja ciema pakalna malā, šis pelēkais akmens. Liels kā siena tupesis, nosūnojis, norepējis.” Tā sākas „Pelēkā akmens stāsti”. „Daudz šis pelēkais akmens pieredzējis savā sirmajā mūžā. ..Ilgi viņš, pakalniņā mierīgi sēdēdams, ir noraudzījies ciema dzīvē. Smalki viņš pazīst katra ciemnieka priekus un bēdas un pārzina viņa tekas. Bet lai pelēkais akmens pastāsta pats,” saka rakstnieks. Un Pelēkais akmens stāsta. Seši stāsti – sešas dzīves, skopas priekiem, bagātas bēdām.
…