E.Gelnerts ir piedāvājis savu cilvēces vēstures izpratni. Viņam raksturīga cilvēces darbības klasifikatora izstrāde, kuru viņš aicina aplūkot arī savā grāmatā „Arkls, zobens un grāmata”, kas nozīmē „ražošana, piespiešana un izziņa”.
E.Gelners ir pētījis mūsdienu kultūras fragmentāciju un tās, tāpat kā visu kultūru, nepieciešamību pēc reliģijas, nepieciešamību pēc visaptveroša pasaules uzskata, kas nosaka vērtības un nozīmi. Viņš secina, ka pastāv tikai trīs reliģiskas alternatīvas: postmodernais relatīvisms, racionālistiskais fundamentālisms un reliģiskais fundamentālisms. Pats Gelners atbalsta tā saukto “racionālistisko fundamentālismu” - principiālu atgriešanos pie apgaismības ideāliem. Tāpat kā reliģiskais fundamentālisms, šis atklāti dogmatiskais racionālisms tic absolūtām, transcendentām patiesībām, taču atklāsmes un intelektuālas noteiktības noraidījumā tas ir vienisprātis ar relatīvistiem. “Postmoderno relatīvismu” Gelners uzskata par gandrīz nicināmu. Pēc dzēlīgas postmodernistu kritikas viņš tos noraida. 1 Gelners ir pārliecināts sekulārists.
Kristietība (vismaz tāda, kāda tā redzama Anglijā) Gelneram šķiet tik samaitāta, tik kompromitēta un padevīga pārējai kultūrai, ka viņš to neuztver nopietni. Kristiešiem patiesi jāapzinās, ka islams kļūst par viņu galveno reliģisko sāncensi visā pasaulē. 2 Gelnerts visai asi kritizē Kristietību, bet apskata arī citas reliģijas (īpaši daudz Islāmu), analizējot tās, grupējot un iedalot tās pēc savas pārliecības un izdarītajiem secinājumiem. …