Ēriks Fromms

Humānistiskās psihoanalīzes pamatlicējs.
Dzimis 1900.gadā Frankfurtē pie Mainas ebreju tirgotāja ģimenē, miris 1980.gadā. Ēriks ir vienīgais bērns, audzis ortodoksālo jūdaistu ģimenē. Skolā viņš sāk interesēties arī par Spinozas, Gētes, Marksa un Freida darbiem. Interesi par psihoanalīzi izraisa Fromma vecāku tuvas paziņas, gados jaunas mākslinieces pāragra nāve, izdarot pašnāvību, kā ari Pirmā pasaules kara šausmas un nejēdzība. Karš veido arī Fromma pacifistiskos uzskatus. 1923.-1924. gadā Fromms uzsāk psihoanalīzes studijas Minhenes Universitātē, kuras turpina Berlīnes Psihoanalītiskajā institūtā. Heidelbergas Universitātē Fromms studē psiholoģiju, filozofiju un socioloģiju, 1922. gadā viņš iegūst filozofijas doktora grādu. 1934.gadā emigrē uz Ameriku.
Centrālā vieta Fromma koncepcijā ir cilvēka brīvības problēma.
Cilvēka uzvedību nosaka ne tikai bioloģiskie instinkti. Cilvēks var justies brīvs vai arī vientuļš. Lai izvairītos no vientulības, pozitīvais risinājums ir cīņa par patiesu brīvību, mīlestība, radošs darbs.
Pēc viņa domām nav iespējams viennozīmīgi definēt cilvēka būtību, jo viņš vienmēr ir pretrunā ar sevi un dabu, sevi un sabiedrību.…