Ērču encefalīts un Laima slimība

Diagnostika.
Lai varētu noteikt diagnozi – ērču encefalīts, svarīga ir anamnēze – kad piesūkusies ērce?, kur tas noticis?, vai nav lietots neapstrādāts piens? Ja cilvēks ērces piesūkšanos nav pamanījis, svarīgi noskaidrot, vai pēdējo nedēļu laikā nav būts mežu un krūmu tuvumā. Šīs nozīmīgās ziņas ārstam palīdzēs izvērtēt slimības cēloni un iespējamo ilgumu.
Diagnozi nosaka pēc LP veikšanas un pilnībā diagnozi apstiprina ar seroloģiskām analīzēm, nosakot asinīs vai nu IgM klases AV pret ērču encefalīta vīrusu ( nosakāmas 14 dienas pēc ērces piesūkšanās brīža vai arī otrā viļņa sākuma), vai arī, ar KSR konstatējot AV titra četrkārtīgu pieaugumu pāra serumos.
Specifisko IgM un IgG AV noteikšanai izmanto imūnfermentatīvo metodi. IgM veidojas dažas dienas agrāk par IgG AV, vispirms IgM AV konstatē serumā un vēlāk, ja skarta CNS, arī likvorā.
IgM AV organismā var saglabāties līdz vienam gadam. Rezultātu interpretācijā jāņem vērā anamnēze, jo IgM AV var rasties arī pēc vakcinācijas. IgG AV noteikšanu g.k. izmanto vakcinācijas efektivitātes un iedzīvotāju imunitātes vērtēšanai. Pēc pārslimota ērču encefalīta IgG AV saglabājas visu mūžu.

Diferenciāldiagnostika.
Ērču encefalītu svarīgi ir diferencēt no citām saslimšanām kā – enterovīrusa, kas raksturojas ar divu viļņu temperatūru, kā arī dažādas etioloģijas meningīti – baktēriju, vīrusu un citu ierosinātāju meningīti, un diferencēt no citām neiroloģiskām saslimšanām.

…