Epistāze, komplementaritāte un polimērija

Parādību, kad viens gēns nomāc cita, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi, sauc par epistāzi.
Terminu „epistāze” pirmo reizi ieviesa 1909.gadā Bateson.
Epistāze ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažkārt novēro starp dažādu gēnu alēlēm. Gēnu izpausmi var nomākt gan cits dominantais gēns, gan cits recesīvais gēns.
Nomācošo gēnu sauc par epistātisko un nomākto - par hipostātisko.
Izšķir divus epistāzes veidus: dominanto un recesīvo.

Dominantās epistāzes gadījumā uz hipostātiskā gēna izpausmi iedarbojas epistātiskā gēna dominantā alēle.
Aplūkosim piemēru ar zirgu apmatojuma krāsām : Bay (raibs bēris), Black (melns) un Chestnut (kastaņbrūns, bēris)
Zirgs spēj ražot divus galvenos pigmentus mata serdē.
Eumelanin = melns pigments
Pheomelanin = sarkans pigments.
Paplašinājuma (E) lokuss kontrolē, kuru no šiem diviem pigmentiem zirgs būs spējīgs ražot. Lokusam E ir 2 alēles : a dominantā E un a recesīvā e.
Recesīvā alēle atļauj zirgam ražot tikai melno pigmentu, bet dominantā E alēle atļauj gan melno, gan sarkano pigmentu apmatojumam.
Agouti (A) lokuss kontrolē, kur uz zirga parādīsies melni pigmenti (ja zirgs ir spējīgs ražot melnos pigmentus). Arī šim lokusam ir divas alēles : dominantā A izraisa melnā pigmenta parādīšanos kādā konkrētā vietā, bet recesīvā a alēle neizraisa pārmaiņas.
Vietas uz zirga, kurās parādās melnie pigmenti: apakšstilbi, krēpes, aste, matu cekuls uz pieres, purns un ausu gali.…