Epikūrieši bija plašs virziens, un tā dibinātājs Epikūrs no Samas (Epikuros; 342 – 271 g. pr. Kr) bija atēnieša Neokla dēls. Viņš astoņpadsmit gadu vecumā satikās ar Navsitānu, Dēmokrita teorijas piekritēju, un ilgo sarunu rezultātā pieņēma atomistikas pamatprincipus. Viņš bija plaši pazīstams skolotājs. Izstrādājis savu teorētisko sistēmu, viņš 306. g. p. m. ē. Atēnās nodibināja savu skolu (“Epikūra dārzs”), kas pastāvēja arī pēc viņa nāves.
Epikūrs sadalīja filozofiju trīs dāļās – kanonikā, fizikā un ētikā. Loģiku un dialektiku viņš noliedza, uzskatot tās par bezjēdzīgām disciplīnām. Saskaņā ar Epikūra pārliecību , lai pareizi domātu, pietiek pareizi izrīkoties ar vārdiem, kas apzīmē atbilstošus priekšmetus. Kanoniku viņš izklāstīja savā sacerējumā “Kanons”, kur līdzās patiesības kritērija jautājumam aplūkoja arī fizikas problēmas, kurām bija veltīts arī speciāls darbs “Par dabu”. Lielākā daļa Epikūra sacerējumu līdz mums nav nonākuši.
Pats Epikūrs runāja par savas mācības neatkarību no Dēmokrita, bet Leipika pastāvēšanu vispār apšaubīja. Tik tiešām Epikūra mācība daudzos punktos ievērojami atšķiras no Dēmokrita koncepcijas.…
