Epidemioloģiskais pētījums - skarlatīna

Inkubācijas periods skarlatīnai ilgst no 3 – 5 dienām. Bērns parasti saslimst pēkšņi: temperatūra ceļas līdz 39ْ – 40ْ C, ir nelaba dūša, vemšana, galvas sāpes, bērns kļūst apātisks, kaprīzs. Pēc neilga laika uz ķermeņa parādās sārti punktveida izsitumi uz sārta fona.
Līdz ar temp. paaugstināšanos vai arī pēc dažām stundām, rodas sāpes rijot siekalas. Žāva kļūst spilgti sarkana (angīna), sūrstošs kakls (spilgts „liesmojošs” faringīts, tonsillīts), drudzis, „aveņu” mēle, kakla limfadenopātija, bāls deguna un mutes trīsstūris. Sākas akūti: drudzis, žāvas un auslēju mandeļu hiperēmija, galvassāpes, vemšana, palielināti un sāpīgi kakla limfmezgli, tahikardija. Otrajā dienā parādās izsitumi – difūzs ādas apsārtums (sīkas petehijas), pēc uzspiediena bālē: parādās uz sejas, kakla, ķermeņa un izplatās uz ekstremitātēm: ieloku virsmās apsārtumi ir spilgtāki. Pēc 10 – 14 dienām notiek lēverveidīga ādas lobīšanās no agrāk apsārtušās ādas apveidiem, arī no plaukstām un pēdām. Ilgst apmēram 4 – 10 dienām.
Simptomi izzūd atkarībā no slimības gaitas pakāpeniski ar 3 – 6 slimības dienu: pazeminās tْ , izsitumi nobāl, žāvas hiperēmija mazinās, uzlabojas pašsajūta. Ja turpmākajā slimības gaitā nerodas sarežģījumi, slimnieka veselība samērā ātri atjaunojas. …