Epidēmija ir infekcijas slimības plaša izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū. Epidēmijas cēlonis ir epidēmijas procesa virzītājspēku (infekcijas avota, pārnešanas mehānisma, iedzīvotāju uzņēmības) aktivēšanās, ko izraisa dabas (klimatiskie, bioloģiskie) vai sociālekonomiski (sanitārie, demogrāfiskie) faktori. Sociālekonomiskiem faktoriem īpaša nozīme ir kara un bada laikā, arī dabas katastrofu (plūdu, zemestrīču) gadījumā.
Ja epidēmija aptver vairākas valstis vai kontinentus, to sauc par pandēmiju. Ja slimība atkārtojas regulāri kādā apvidū (labvēlīgos apstākļos) sauc par endēmiju. Atkarībā no slimības izplatīšanās epidēmija var būt īslaicīga (uzliesmojuma veidā) un ilgstoša. Tās intensitāte atkarīga no slimības izplatīšanās veida un apstākļiem, pretepidēmisko pasākumu efektivitātes.
Gripas epidēmija Latvijā
2000. gada janvārī Latvijas pilsētas pāršalca gripas epidēmija. Pēc Nacionālā vides veselības centra (NVVS) datiem, nedēļas laikā vien ievērojami pieauga gripas slimnieku skaits, un četrās lielajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Jūrmalā tika pasludināta epidēmija. Par epidēmiju uzskatāma situācija, kad gripas slimnieku skaits sasniedz 100 uz 100 000 iedzīvotāju, taču Rīgā tas sasniedza 725, bet Jūrmalā – 907slimniekus. Pērn gripas kulminācijas laikā slimoja tikai 305 no katriem 100 000 rīdzinieku. Rīgā nedēļas laikā saslimstība pieauga 4,5 reizes un tika saskaitīti 5776 slimnieki, bet Jūrmalā saslimušo skaits audzis 12 reižu. Turklāt mediķi uzskatīja, ka pie ārsta vērsās tikai daļa slimnieku un patiesais saslimušo skaits varētu būt divtik liels. Gripas gadījumi tika reģistrēti arī Daugavpilī un Valkā kā arī citās pilsētās. …
