Krājumu kontrole un vadīšana ir viena no galvenajām biznesa loģistikas jomām. Lai izceltu šo apgalvojumu, reiz viena no konsultantu firmām ir atsaukusies uz loģistiku kā: “ krājumu vadīšana kustībā un miera stāvoklī. Nav nekāds brīnums, ka optimāla krājumu daudzuma izvēle ir priekšnosacījums visu citu loģistikas funkciju apmierinošai darbībai. Pareiza krājumu daudzuma izvēle nodrošina zemāku produkcijas pašizmaksu un līdz ar to arī augstāku konkurētspēju.
Svarīgi ir saprast, ka mūsdienu loģistikas galvenais uzdevums ir virzīt un vadīt loģistikas procesus, un atrastu iespējas pilnveidot patērētāja apkalpošanu tajā pašā laikā samazinot krājumu apjomus. Tradicionālais uzskats paredzēja lielus krākumu apjomus. Progresīvais uzskats iesaka, ka izdevumi, kas rodas glabājot lielus krājumu apjomus ir jāsamazina cik vien iespējams. Mainot noliktavu pārvaldes struktūru un krājumu plūsmas struktūru ir iespējams palielināt peļņu.
Uzņēmumi kuri lieto EOQ modeļa pieeju izlemjot par optimālo krājumu daudzumu galvenais ir noteikt minimālo krājumu daudzumu, lai noteiktu laiku, kad pasūtīt nākošo fiksēto krājumu partiju. To bieži sauc par ROP punktu vai reorder point. Kad krājumu daudzums noliktavā sasniedz ROP punktu tad automātiski tiek izdarīts jauns pasūtījums.
EOQ modelis ir viena no pieejām, kas sevi jau ir pierādījis mūsdienu uzņēmējdarbības vidē.
Krājumu kontroles nozīme.
Krājumu pamata funkcija ir nodrošināt ražošanas procesu pret no ārējās vides izmaiņām. Krājumi attiecas ne tikai uz ražošanu, bet arī uz citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram naudas daudzums bankās, lai apmierinātu savus klientus, policistu skaits noteiktā teritorijā, lai, nodrošinātu kārtību utt. Tātad ir jāatbild uz jautājumu: cik daudz krājumu mums ir nepieciešams.
Divas galējās atbildes uz šo jautājumu ir:
Daudz krājumu:
Tas nodrošina to, ka mums nekad krājumi nebeigsies,
Viegls veids kā vadīt krājumus,
Augstas glabāšanas izmaksas, bet zemas to vadīšanas izmaksas.…
