IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no galvenajiem iedzīvotāju dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem. Dzīves līmenis raksturo iedzīvotāju vajadzības apmierināšanas iespējas konkrētā valstī un ģimenē. To nosaka iedzīvotāju ienākumu un izdevumu apjoms un struktūra; piedāvāto preču un pakalpojumu apjoms, struktūra un kvalitāte; materiālo, garīgo un citu vajadzību apmierināšana; darbalaika ilgums un darba apstākļi; brīvā laika izmantošanas iespējas un citi faktori.
Arī demogrāfiskie rādītāji daudzējādā ziņa nosaka dzīves līmeni valstī. Pastāv sakarība starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un ekonomikas izaugsmi- ja valstī iedzīvotāju skaits pieaug straujāk nekā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, tad var notikt IKP uz vienu iedzīvotāju samazināšanās un arī dzīves līmeņa krišanās.
Iztikas minimums jeb minimālais patēriņa budžets, kas paredz dzīvei nepieciešamo līdzekļu fizioloģisko minimumu, ir vismazākais preču un pakalpojumu apjoms, kas vajadzīgs cilvēka dzīvei konkrētā valstī. Iztikas minimuma lielums ir atkarīgs galvenokārt no valsts ekonomiskā stāvokļa, tāpēc dažādās valstīs iztikas minumus ir atšķirīgs. Latvijā pašreiz ļoti lielas tautas daļas dzīves līmenis ir zemāks par oficiālo iztikas minimumu.
IKP pieauguma tempus no 1998. gada līdz 2000. gadam Latvijā līdzīgi kā daudzās citās valstīs ir ietekmējusi pasaules globālā finanšu krīze un Krievijas ekonomiskā krīze. Tās ietekmē 1998. gada IKP pieaug lēnāk, nekā potenciāli iespējams, - tikai par 3,9% (1997. gadā – 8,6%), un 1999. gadā tā pieaugums bija 1,1%, bet 2000. gadā jau 6,6%.…