Lai runātu par ēnu ekonomiku pirmkārt jau ir jāzina , kas tad ir pati ēnu ekonomika. Tad definīcija skan šādi: ” Ēnu ekonomika- Ekonomikas sektors, kas saistīts ar nelegālu darbu vai darbībām, kuras netiek atspoguļotas valsts statistikas pārskatos. „(1)
Par ēnu ekonomiku pirmo reizi skaļi paziņoja 1930.-tos gados, kad Itālijas mafija nopietni iespiedās ASV ekonomikā. Kopš tā laika ēnu ekonomika ir pārvērtusies no tiesībsargājošo orgānu problēmu par nopietnu ekonomisko un starpvalstu problēmu. 1970-gados ar ēnu ekonomikas izpēti nopietni sāka nodarboties ekonomisti. Viens no pirmajiem autoriem šajā ziņā bija ASV ekonomists P.Gūtmanis. Savā rakstā viņš pārliecinoši pierādīja, ka ēnu ekonomikas darbības uzskaites trūkums ir ekonomisks un politisks noziegums pret valsti.(2)
Ēnu ekonomikā (nelegālā ekonomika) plaši izplatīta ir nodokļu nemaksāšana, arī darba algu izmaksa “aploksnēs”, darījumu apliecinošu čeku neizsniegšana, dubultā grāmatvedība un citas nelikumīgas darbības. Saskaņā ar dažādiem valsts institūciju veiktajiem pētījumiem ēnu ekonomikas apjoms valstī ir sākot no 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem līdz pat 25% no IKP saskaņā ar Finanšu ministrijas vērtējumu.
Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – 38% - joprojām attaisno nodokļu nemaksāšanu, taču šī viedokļa piekritēju skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājās par 6%, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005 gada martā veiktā aptauja. Tā kā ir manāma pozitīva tendence nodokļu nemaksāšanas atbalstītāju skaitam samazināties.…