Kopsavilkums
Visas sabiedrības ir sociālas sistēmas, un tajā pašā laikā tās veidojas, krustojoties daudzām sociālajām sistēmām. Sabiedrībā notiek nepārtraukta mijiedarbība, tiek atražota sabiedrība, to atražo indivīdi savas dzīves laikā. Sabiedrība pastāv kā indivīdu dzīves laikā, tā arī pēc to nāves. Tātad cilvēku sabiedrības jeb sociālās sistēmas bez cilvēku darbības vispār neeksistētu.
Taču tas nenozīmē, ka darbības veicēji rada sociālās sistēmas: viņi atražo vai transformē tās, pārveidojot to, kas jau ir izveidots.
Sociālo sistēmu strukturālās īpašības ir kā tādas istabas sienas, no kuras indivīds nevar izbēgt, bet kuras iekšienē viņš var kustēties kā vien vēlas.
Runājot par Latviju, vārds sabiedrība te nav īsti vietā, tiek pārāk paplašināti lietots. Varētu teikt ka tā ir valstiski norobežota cilvēku kopa: pilsoņi plus nepilsoņi, var teikt – Latvijas iedzīvotāji, vai Latvijas tauta, kuru varbūt vienīgais vienojošais faktors ir teritoriālā piederība. Latvijā nav sakārtota politiskā puse, un līdz ar to latvieši nevar pastāvēt par savām tiesībām, jo nav jau kas viņus uzklausa un pārstāv. Mūsdienās Latvijas politiķiem interesē tikai tas kā nopelnīt vai uzkrāt bagātību izmantojot savu posteni valdībā. Patiesībā mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras nav, kaut kādā brīvlaistā, bet neizklīdušā nometnē.
Lai Latvijas iedzīvotāji veidotu sabiedrību, tiem jābūt kopējam daudz kam vairāk, nekā ārējai līdzībai un kopējiem dzīvības uzturēšanas laukiem. Jebkuras cilvēku sabiedrības, kā liecina šā vārda sakne, pamatā jāliek vispirms savstarpēju uzticēšanos un biedrošanos, kas balstās uz kopējām morālām (garīgām) normām, tad – cilvēku attiecības regulējošās valstiskās tiesību normas. Lai varētu runāt par sabiedrības esamību valstī, tautas masa nedrīkst būt atsvešināta no varas, nedrīkst pastāvēt plaisa starp varu un tautu. Pirms Latvija bija iestājusies Eiropas Savienībā bija novērojams skaidras nākotnes redzējuma trūkums. Šobrīd es domāju, ka nākotnes redzējums ir nedaudz skaidrāks, bet vienalga miglā tīts.protams iestāšanās Eiropas Savienībā mums dod papildus ekstras (piem., brīvi ceļot pa Eiropas Savienības dalībvalstīm, paver lielākas iespējas darba tirgū u.tml.), bet ir arī mīnusi, Latvijā ieceļo daudz sveštautiešu, strauji pieaugot cenām, algu līmenis nespēj tikt līdz. Tas rada inflāciju, un cilvēkiem ir jādomā kā iztikt skaitot katru „kapeiku”. …
