Engures ezera dabas parka bioloģiskās daudzveidības novērtējums

Engure ir lielākais Latvijas piejūras ezers. Tā garums ir ap 19 km, platums līdz 4,5 km, kopējā platība - ap 45 km² gadsimta vidū, bet vēlākos avotos aizvien biežāk figurē 35 km², jo kartogrāfi no ezera platības izskaita kādreizējos krastam piegulošos seklūdens rajonus, kas aizaugot pārvērtušies zemajos purvos. Ezera sateces baseins aizņem 644 km². No rietumiem ezerā ietek vairākas upītes: Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, Melnupe un Pelčupe, kā arī vismaz 3 meliorācijas grāvji. Ezeru no visām pusēm ietver meži. Zemes joslu starp ezeru un jūru klāj galvenokārt priežu audzes, rietumu krastā pārsvarā jaukti skujkoku-lapkoku meži. Grīšļu pļavas ap ezeru izzudušas, krasta niedrājiem sakļaujoties ar mežu. Šobrīd pļavas piekļaujas ezeram ne vairāk kā 1 km krasta līnijas tā ziemeļrietumu stūrī. Ezerā ir vairākas salas, tās bieži tiek sauktas par rovām. To kopējā platība ir 94 ha. Ezera dziļums dziļākajās vietās nepārsniedz 2,5 m, kā vidējais dziļums visbiežāk tiek minēts 1 m, pēdējā laikā - arī 0,4 m, bet daudzos atklātā ūdens rajonos tas nepārsniedz 20 cm. Ezera ūdens kopapjoms 1906.g. bijis 43 milj. m³, pēc tam samazinājies līdz 16,8 milj. m³ 1975. gadā. Ezera dibens ir dūņains.