Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.
Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik. Taču cilvēku pasaule attīstās, pieaug Zemes iedzīvotāju skaits un jau šodien būtu jāsāk domāt par nākotnes enerģētiku. Kļūst baisi jau iedomājoties vien par naftas, akmeņogļu un dabasgāzes apjomiem, kas nepārtraukti tiek ņemti no Zemes un kuru krājumi neatjaunojas.
Enerģija ir viens no fizikas un ar to saistīto cilvēces pieredzes citu nozaru pamatjēdzieniem. Enerģija ir universāls, fundamentāls jēdziens, kas ir cilvēku radīts un lietots visdažādāko pasaules ķermeņu stāvokļu un mijiedarbību aprakstam.
Enerģija ir viens no svarīgākajiem fizikālajiem lielumiem, kas raksturo ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēju veikt darbu.
Kopš iepriekšējo vidējās izglītības satura normatīvo dokumentu izstrādes valstī ir notikušas nozīmīgas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Ir nepieciešamība izvirzīt jaunus izglītības mērķus atbilstoši izmaiņām politiskajā un ekonomiskajā situācijā valstī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Vispārējās vidējās izglītības satura reformas nepieciešamību nosaka arī vajadzība pēc pēctecības valsts pamatizglītības saturā uzsāktajām pārmaiņām un notiekošajām pārmaiņām izglītības sistēmā kopumā.
Jau ar 2006./2007. mācību gadu ir uzsākta pamatizglītības reforma un tās ietvaros visās Latvijas skolu 8. klasēs un ar 2007./2008. mācību gadu arī 9.klasēs fizikas mācību priekšmeta apguve tiek realizēta pēc Pamatizglītības standarta fizikā 8.-9.klasēm prasībām.…
