IEVADS
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.
Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik.
Iedala atjaunojošos un neatjaunojošos enerģijas avotus.
Atjaunojamā enerģija
Tā ir enerģija, kas nepārtraukti veidojas Saules ietekmē. Kamēr vien spīdēs Saule, tikmēr tā būs pieejama.
• saule sasilda zemi un jūras, tādējādi rodas vējš un viļņi. Mēs iegūstam vēja un viļņu enerģiju.
• saule izraisa ūdens cirkulāciju. Mēs varam izmantot arī šo ūdens enerģiju.
• saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu.
• pašu saules gaismu var pārvērst siltumā un elektrībā ar īpašu iekārtu palīdzību.
Atjaunojamo enerģijas avotu trūkums ir tas, ka gada laikā tie spēj dot tikai noteiktu enerģijas daudzumu.
Biodegvielas iegūšanai paredzētie augi aizņem zemi, ko citā gadījumā varētu izmantot lauksaimniecībā. Daudzu savvaļas dzīvnieku un augu dzīve ir atkarīga no nokaltušiem zariem un mirušajiem kokiem. Ja šos materiālus izmantotu kā kurināmo, tad samazinātos bioloģiskā daudzveidība.
Neatjaunojamā enerģija
Tā ir uzkrātā enerģija, kas veidojas ļoti lēni. Šie enerģijas avoti agrāk vai vēlāk izsīks, ja cilvēki turpinās tos lietot tikpat intensīvi, kā pašreiz. Urāns, ogles un nafta ir neatjaunojamās enerģijas avoti.
Atomelektrostacijās sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Līdz šim visvairāk atomenerģijas pasaulē uz vienu iedzīvotāju ražoja Zviedrijā. Urānu pārsvarā ieved no Kanādas un Austrālijas. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā būs jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu.
