Biomasas enerģija - bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp –augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos. Tā sastāv no organiskajām vielām, kas veidojas fotosintēzes rezultātā pašlaik, pretēji fosilajam kurināmajam, kas veidojies pirms miljoniem gadu. Galvenie biomasas veidi: malka, mežizstrādes blakusprodukti (šķelda), sadzīves atkritumi, būvniecības atkritumi, salmi, plantāciju augi (krūmi, koki, graudaugi), kas speciāli tiek audzēti biomasas enerģijas ieguvei, biodegviela (metanols, biodīzelis), kūtsmēsli. Pašlaik ES, izmantojot biomasu, iegūst tikai 4 %no nepieciešamā enerģijas daudzuma, bet tiek plānots palielināt biomasas izmantošanu vairāk nekā divas reizes, vienlaikus saglabājot optimālu lauksaimniecisko darbību, biomasas ilgtspējīgu ražošanu un būtiski neietekmējot vietējo pārtikas ražošanu. Biomasas izmantošanas pieaugums varētu radīt vairākus ieguvumus: Eiropas energoresursu dažādošana, palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru par 5 % un samazinot atkarību no importētās enerģijas no 48 % līdz 42%; siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 29 miljoniem tonnu CO2 ekv. gadā; darba nodrošināšana līdz pat 250 000–300 000 cilvēku, galvenokārt lauku apvidos. Latvijā tradicionāli ēku apkurei izmanto malku. Pēdējos desmit gados ir palielinājusies koksnes šķeldas, kokapstrādes atlikumu un skaidu, granulu un brikešu nozīme. Koksnes granulas un briketes, kas ir augstvērtīgs kurināmais, izmanto galvenokārt individuālo māju apkurē, bet malku, koksnes šķeldu, kokapstrādes atlikumus – centralizētai siltumapgādei. Latvijā, pateicoties daudzu katlumāju rekonstrukcijai, kurināmā bilancē malka ir otrajā vietā aiz dabasgāzes. Salmu izmantošana Latvijā nav tradicionāla. To plaši izmanto Dānijā, Francijā, Zviedrijā un Vācijā. Tomēr nu jau arī Latvijā atsevišķu katlumāju darbībā apkurei izmanto salmu ķīpas. Pēdējos gados, izbūvējot jaunos sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonus, par biomasu enerģijas ieguvei Latvijā izmanto atkritumus, kas sadalās bioloģiski. Organisko atkritumu masa (pārtikas atkritumi, zaļie dārza atkritumi, koksnes atkritumi, notekūdeņu dūņas u. c.) sadalās mikroorganismu darbības dēļ. Procesā veidojas biogāze, kas galvenokārt sastāv no metāna (CH4) un oglekļa oksīda (CO). Metānu, aizvadot uz krāsnīm un sadedzinot, izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvei.
…
