-
Endokrīnā sistēma
Specializēto endokrīno dziedzeru darbība ir cieši saistīta ar nervu sistēmu. Endokrīnā sistēma mijiedarbībā ar nervu sistēmu koordinē citu organisma sistēmu darbību, regulē vielmaiņu, ietekmē adaptāciju. Tādēļ endokrīno un nervu sistēmu apvieno vienotā neiroendokrīnā sistēmā, ko nosacīti iedala centrālā neiroendokrīnā sistēma un difūzā neiroendokrīnā sistēma (DNES). Centrālajā neiroendokrīnā sistēmā ietilpst fotoneiro-endokrīnā sistēma, kas cieši saistīta ar difūzās neiroendokrīnās sistēmas centrālo jeb starpsmadzeņu daļu.
Neviena somatiskā slimība nenoris bez dažādu endokrīno dziedzeru funkcionālās aktivitātes pārmaiņām. Savukārt endokrīno dziedzeru patoloģija izraisa patoloģiskas pārmaiņas arī dažādās audu un orgānu sistēmās.
Endokrīniem dziedzeriem nav izvadu, tie var būt vienšūnas veidojumi, piemēram, DNES perifēriskajā daļā. Tās ir izkaisītas dziedzeršūnas dažādos epitēlijos (gremošanas orgānos, elpceļos, uroģenitālā sistēmā, ādā). Katrai endokrīnai šūnai ir saskare ar asins kapilāra sienu, kas endokrīnos dziedzeros ir logota. Izdalītā viela nokļūst ne tikai asinīs, bet ari limfā un smadzeņu šķidrumā jeb likvorā. Asinīs hormonus labili saista nesējolbaltumi, bet ir ari brīvi hormoni. Sasniedzot mērķšūnas, hormoni atbrīvojas no nesējoibaltuma. Mērķšūnas atrodas dažādās organisma vietās atstatu no endokrīni dziedzera.
Ķīmiskā ziņā izšķir dažādus hormonus. Olbaltumu un peptīdu hormoniem ir lielas molekulas, kas nevar iziet caur mērķšūnu plazmolemmu. Steroīdiem hormoniem, kas veidojas no holesterīna, un hormoniem, kas ir tirozīna derivāti, molekulas ir mazas, un
tās var iziet caur mērķšūnu citolemmu.
Hormonu iedarbības mehānisms ir sarežģīts. Peptīdu un olbaltumu hormonu mērķšūnu plazmolemmas ārējā virsmā ir atbilstoši receptori. Hormona piesaistīšanās re-ceptors, t.i., hormona un receptora komplekss, aktivē adenilciklāzi, kuras ietekmē no ATF izveidojas cikliskais AMF, kas ir hormona iedarbības mediators šūnā un nodrošina šūnas
fermentu sistēmas aktivitāti. Rezultātā aktivētā šūna realizē savu fizioloģisko efektu.
Steroīdiem hormoniem un vairogdziedzera hormoniem tirozīna derivātiem receptori atrodas mērķšūnu citoplazmā un pat kodolā. Šūnā izveidojas hormona un receptora komplekss, kas no citoplazmas ieiet šūnas kodolā un saistās ar aktīvo hromatīnu. Notiek iRNS sintēze, pēc tam - olbaltumu sintēze. Šo iedarbības mehānismu var izteikt ar
formulu: hormons gēns ferments šūnas fizioloģiskais efekts.…
. ENDOKRĪNĀ SISTĒMA Iekšējā jeb endokrīnā (gr.endon uz iekšu, krinein izdalīt) sekrēcija ir franču zinātnieka Kloda Bernāra (Claude Bernard; 1813-1878) 1855.gadā ieteiktais termins. Endokrīno dziedzeru pētījumi ieguva zinātnisku pamatojumu 19. gadsimta vidū. 1849.gadā Embrionālās attīstības laikā endokrīnā ietekme rodas agrāk par neirālo regulāciju. Ļoti īsu brīdi hormonus izdala embrija šūnas, jo to plazmolemmai ir receptori izdalīto hormonu saistīšanai. Tā ir autokrīna sekrēcija, kas gēnu inaktivācijas gaitā ļoti ātri izzūd. Parakrīnā sekrēcija ir vienas šūnas izdalīto hormonu ietekme uz blakus šūnām. Embrioģenēzē tā ir vairāk izteikta nekā pēc dzimšanas. īpaši hormoni ir t.s. audu hormoni, kas var būt gan specifiski, gan nespecifiski. Specifiskie audu hormoni ir dažādi augšanas faktori (piemēram, epidermas augšanas faktors, fibroblastu augšanas faktors un citi), neiromodulatori (endogēnie opiāti) un sinapšu mediatori.
- Asinis. Eritrocitāro un leikocitāro rādītāju sistēma
- Endokrīnā sistēma
- Fizioloģiskās pārmaiņas sievietes organismā grūtniecības laikā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Asinis. Eritrocitāro un leikocitāro rādītāju sistēma
Referāts augstskolai4
-
Fizioloģiskās pārmaiņas sievietes organismā grūtniecības laikā
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Veģetatīvā nervu sistēma
Referāts augstskolai3
-
Sirds vadīšanas sistēma un ritma traucējumi
Referāts augstskolai28
Novērtēts! -
Paškontroles sistēma kafejnīcā "Atpūta"
Referāts augstskolai24