Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:635603
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.12.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Empīrisms ( sengrieķu val. empiria – pieredze ) ir filozofijas nostādne, ka visām zināšanām ir jābalstās uz pieredzi. Radikāla empīrisma tēze ir: sajūtas ir vienīgais cilvēka zināšanas avots. Jau Pitagors savās teorēmās rādīja, ka cilvēka dvēselē zināšanām ir jāatrodas jau no laika gala un tās var tikt aktivizētas, apdomājot un prasmīgi izvaicājot. Kad cilvēks ierodas pasaulē, viņā jau ir apslēpta kopējā cilvēces pieredze, bet, lai to atklātu, ir nepieciešama kaut ko vēl iemācīties. Empīrisma galvenā ideja ir, ka viss balstās uz pieredzi. Vēlākajos filozofijas attīstības laikos uzskatīja, ka, piedzimstot, cilvēks ir tukšs un savas dzīves laikā viņš gūst dažādas idejas, izmantojot sajūtas. Pieredzi ir iespējams iegūt ar jutekļu palīdzību – empīriski. No sajūtām nav iespējams iegūt priekšstatus par Dievu, laiku vai bezgalību un pat izmantojot pieredzi uz šāda veida jautājumiem nevar rast atbildes. Zinātnieki, kas atbalsta empīrisma idejas apskata lietu no ārpuses, nevis tās garīgās saites, ar kurām tās ir saistītas, jo tās nav redzamas. Empīriķi nepēta lietu iekšējos mērķus, pateicoties kuriem tās pastāv – tas nav viņu spēkos.
Angļu filozofs Frānsiss Bēkons ( 1561- 1626 ) ir empīrisma tradīciju aizsācējs Jaunajos laikos un induktīvās metodes pamatlicējs. Viņa dziļākā ievirze bija praktiska. Vēlējās palīdzēt cilvēcei pakļaut dabas spēkus savā labā. Bēkona lozungs bija: zināšanas ir spēks, un spēks ir zināšanas. Visai dzīvei un dabai ir vajadzīgs spēks, lai iedarbotos, pakļautu, pārveidotu un uzvarētu nevis, lai saudzētu, nožēlotu vai saglabātu. Vairāk par visu Bēkons necieta teoloģiju, ar tās nepraktisko spriedelēšanu, bet nevarētu teikt, ka viņš vērsās pret pastāvošo reliģiju. Viņš bija ortodokss.
Bēkons piederēja pie augstākām sabiedrības aprindām un mantoja visus to tikumus un netikumus. Viņš ieguva kanclera vietu un barona titulu. Nebija morāli izturēts cilvēks, un viņa dzīvi raksturo dažkārt nesevišķi krietnas rīcības. Daži domā, ka viņš pat ir bijis spējīgs spiegot, un noteikti, būtu labāks filozofs, ja nebūtu sasniedzis tādus panākumus galmā. Bēkons bija cilvēks ar spožām prāta spējām, runas vejklībām un labu izglītību. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1162559
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties