Šeit Bēkonam jāpiekrīt, jo jebkurai zinātnei būtu mērķtiecīgi jāvirzās pretī jauniem atklājumiem un nejaušībām ir tikai otršķirīga nozīme.
Krusta prerogatīvie piemēri parāda, ka viena no iedabām ir savienota ar pētāmo iedabu noteikti, bet otra ir nepastāvīga un atdalāma.
Piemēram, pētot liesmas pārejošo iedabu domas var virzīties pa diviem ceļiem. Liesma var izzust, jo tai tiek atņemts cēlonis, kas radīja to sākumā vai varmācīgi tiek iznīcināta apkārtējai dabai uz to iedarbojoties. Bēkons izdara loģisku secinājumu, ka liesma pie pamatnes, kur ir degviela ir platāka, bet galotnē, kur gaisa naidīgā iedarbība asāka.(1)
Pavisam kopā savā darbā Bēkons analizē 27 prerogatīvos piemērus. Tie kalpo kā atbalsts vai nu sajūtām vai intelektam. Praksē tie parāda no kā vajag sākt, lai nedarītu jau padarīto vai arī pēc kā tiekties, ja ir iespēja.
Kopumā jāsecina, ka zinātne izriet ne tikai no prāta iedabas, bet arī no lietu iedabas un to vienmēr pavadīs un atspoguļos dabas vērojumi un eksperimenti.
SECINĀJUMI
1. F. Bēkons vislabāk spēja parādīt Jauno laiku domāšanas veidu : attīstīt dabaszinātnisko pieeju, teorētisko izziņu, savienot izziņu ar dabas praktisku apgūšanu un izmantošanu cilvēku labā.
2. F. Bēkons izstrādāja mācību par četriem elkiem, kas traucē izziņu, un tie ir cilts, alas, tirgus un teātra elki. Tikai atbrīvojoties no tiem var gūt panākumus dabas izziņā un cilvēku praktiskajā darbībā.
3. Galvenie zinātnes progresu kavējošie cēloņi ir: dabas filozofijas nenovērtēšana, konkrēta mērķa neizvirzīšana, nesakārtotie pieredzes fakti, sīkumainība, māņticība un reliģiskā fanātisma negatīvā ietekme, cilvēka domas par neiespējamību utt.
4. Bēkons iesāka empīrisko pieeju un attīstīja induktīvo metodi. Induktīvā metode nozīmē paņēmienu ar kura palīdzību no pietiekama daudzuma atsevišķu faktu vai parādību novērošanas pāriet uz vispārīgiem secinājumiem vai likumiem.
5. F.Bēkons formulē 27 prerogatīvos piemērus, lai atvieglotu cilvēkiem izziņas procesu un tie kalpotu kā atbalsts sajūtām un intelektam.
…