Ievads
Katrs no mums saprot, ka izcilas skolas un augstskolas programmas zināšanas vēl negarantē panākumus dzīvē. No vēstures mēs zinām simtiem piemērus, kuros cilvēki, kuri vāji mācījās skolā un augstākas izglītības iestādēs, tomēr kļuva par slaveniem zinātniekiem. Spilgtākais piemērs tam ir Albert Einšteins, kurš bija viens no nesekmīgākajiem bērniem visa skolā, tomēr kļuva par dižo zinātnieku, kurš izmainīja pasaules vēsturi. Daudzi skolas sekmīgākie skolēni neiegūst tālākajā dzīvē lielus panākumus, bet tie, kuri bija bezcerīgi izglītības laikā, kļūst pār ievērojamiem cilvēkiem. Lai izprastu šo fenomenu sava darba es izskatīšu emocionālas līderības teoriju, kura spēj sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Vai līderi piedzims, vai tā ir cilvēka īpašība ko viņš spēj iegūt dzīves laikā? Lai atbildētu uz šo jautājumu es izskatīšu jēdzienu „līderis”, tas veidošanas un attīstīšanas gaitu. Apskatīšu līderību no dažādiem aspektiem.
Pēc tam, es apskatīšu tādu fenomenu, ka emocionāla līderība. Es izpētīšu tas veidošanas gaitu, tas cilvēku ietekmēšanas iespējas un tas izpausmes veidus. Lai darba iekļautais materiāls būtu labāk pārskatāms es izveidošu daudzas tabulas un shēmas, minēšu piemērus un attēlus. Tādā veidā darba temats, būs izpētīts daudzpusīgi.
Darba mērķis ir izpētīt emocionālas līderības būtību un raksturot šo parādību. Savā darbā es izmantošu daudzas metodes, piemēram: salīdzināšanu, izzināšanu, analīzi un citus. Darba uzdevumi ir: apskatīt emocionālas līderības veidošanas un attīstības iespējas, izprast tas būtību; analizēt emocionālas līderības izpausmes veidus, noteikt emocionālas līderības īpašības, izpētīt emocionāla līdera īpašības un īpatnības, un citi uzdevumi.
1. Emocionāla intelekta raksturojums
1.1. EQ jēdziena izpratne un veidošanas vēsture
Katrs no mums saprot, ka izcilas skolas un augstskolas programmas zināšanas vēl negarantē panākumus dzīvē. No vēstures mēs zinām simtiem piemērus, kuros cilvēki, kuri vāji mācījās skolā un augstākas izglītības iestādēs, tomēr kļuva par slaveniem zinātniekiem. Spilgtākais piemērs tam ir Albert Einšteins, kurš bija viens no nesekmīgākajiem bērniem visa skolā, tomēr kļuva par dižo zinātnieku, kurš izmainīja cilvēku vēsturi. Daudzi skolas sekmīgākie skolēni neiegūst tālākajā dzīvē lielus panākumus, bet tie, kuri bija bezcerīgi izglītības laikā, kļūst pār ievērojamiem cilvēkiem.
Sanāk, ka cilvēka panākumus ietekme galvenokārt ne veiksme un analītiskas īpašības, bet gan citi faktori. Kāpēc tā tas notiek? Lai izprastu šo fenomenu, psiholoģi ir izvirzījuši oriģinālo teoriju. Balstoties uz kuru, var secināt, kā būtiskākais faktors, kurš ietekmē cilvēka panākumus ir, tā sauktais emocionāla intelekta koeficients – cilvēka spēja pārvaldīt un kontrolēt netikai savas emocijas, bet arī apkārtējo cilvēku emocijas. Tiek uzskatīts, ka tieši EQ ir svarīgāks par IQ un balstoties uz EQ īpašībām cilvēki kļūst par ievērojamiem politiķiem, zinātniekiem un citiem dižiem cilvēkiem. Tradicionālais intelektuālais koeficients IQ, kurš atspoguļo cilvēka spēju operēt ar shēmām, loģiskiem noteikumiem, informāciju un t. t., negarantē cilvēka panākumus dzīvē. Taču kontrolējot un izprotot emocijas, cilvēks iegūst to minimumu, kas varētu kļūt par panākumu iegūšanas pamatu. Pati ideja par emocionālo intelektu, ka mēs to saprotam mūsdienās, ir patapināta no sociālas zinātnes un ir izaugusi no sociāla intelekta jēdziena. …
