Secinājumi
1. Emocionālā inteliģence ir tava uzvedība, spēja komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem un spēja saprast savu un citu personības. Patiesībā, emocionālā inteliģence nav nekas cits kā raksturs. Savu raksturu ir jāizkopj jau kopš agras bērnības un tā izkopšanu nav jābeidz nekad. Tas ir liels un svarīgs uzdevums, kuram ir liels un nozīmīgs atalgojums – veiksmīga sociālā dzīve, kas praktiski nozīmē veiksmīgu dzīvi kopumā.
2. Tie, kuriem trūkst emocionālās inteliģences, ikdienā saskaras ar tādām problēmām, kā saskarsmes problēmas, kauns, bailes, raizes, depresija, destruktivitāte, zemas koncentrācijas spējas, agresivitāte, tieksme uz pārkāpumiem, skaudība, greizsirdība, nespēja saprast savas un citu emocijas, rakstura iezīmes un rīcību.
3. Veicot aptauju, atklājās, ka lielākā daļa respondentu pat nebija dzirdējuši jēdzienu „emocionālā inteliģence”. Tikai 26% no 50 respondentiem bija šādu jēdzienu dzirdējuši. Vēl mazāka daļa – tikai 10% respondentu apgalvo, ka šī jēdziena nozīmi zina un to izprot.
4. Respondentu pozitīvās iezīmes – lielākais vairums respondentu ir komunikabli un atsaucīgi, tie spēj nolasīt to, kā jūtas sarunas partneris un pielāgojas viņam tā, lai saruna būtu patīkama abiem. Vairums respondentu ir pašpārliecināti un nenosoda sevi, kā arī skaidri apzinās, ko paši jūt. Diemžēl, vairums respondentu arī atzīst, ka ir ne īpaši ieinteresēti papildināt savas zināšanas un nepievērš uzmanību lietām, kas jau sākotnēji viņus neieinteresē.
5. Sabiedrībā ļoti maz uzmanības tiek pievērsts cilvēka emocionālajai pasaulei un cilvēki neapmeklētu psihologu vai psihoterapeitu, jo uzskata, ka tas ir nepieciešams tikai garīgi slimiem cilvēkiem. Cilvēki bieži vien nesaredz savas problēmas. Nervozitāte, stress, agresija, depresīvums, nomāktība nereti netiek uzskatīta par problēmu, bet gan par normu.
…
