Nosacījumi, kuru pildīšana nodrošina sekmīgu bērna garīgu un miesīgu attīstību pirmajos dzīvības gados:
1.Vecākiem savu bērnu audzināšanā būs panākumi tikai tad, ja viņi paši ar savu dzīvi bērniem rādīs labu priekšzīmi un piemēru.
2.Vairāku bērnu gadījumā vecākiem tie visi jāmīl vienādi. Nedrīkst būt laimīgu lutekļu un nelaimīgu atstumto. Sāpīgo netaisnību bērni ģimenē drīkst piedzīvot vismazāk.
3.Domstarpības audzināšanas jautājumos, ja tās attiecas uz pašu bērniem, vecākiem nav jāpārrunā savu bērnu klātbūtnē.
4.Ja viens no vecākiem grib bērnu rāt vai citādā veidā sodīt, otrajam no vecākiem bērns nav jāaizstāv, izņemot, protams, dažādus varmācības gadījumus.
5.Par pārkāpumiem bērni sodāmi, bet rupjības un nežēlību vecāki no savas puses nedrīkst pielaist. Pareizi saprasts sods un sodīšana nav nekas ļauns, bet līdzeklis labā sasniegšanai.
6.Bērni jau no mazotnes jāpieradina grūtumiem, un tādējādi pamazām jānorūda viņu griba. Sasniegumi nav iegūstami laimes spēlē un nejaušībās. Vienīgi darbs dot panākumus. Laimīgs tas cilvēks, kas var strādāt un cienīt darbu.
7.Vecākiem izcila vērība jāpiegriež savu bērnu veselībai un tie pāragri nav jāapgrūtina ar teorētiskā mācībām. Bērnībā zaudēto veselību vēlāk grūti atgūt, turpretim bērnībā nokavētās mācības atgūstamas samērā viegli.
8.Vecāki pret saviem bērniem nedrīkst darīt neko, kas bērnus nonicinātu.
9.Ikkatrs labs bērna darbs jāievēro un tam nav jāpaiet vienaldzīgi garām.
10.Bērni jāaudzina vairāk priekā un jāpasargā no drūmuma. Par dzīves drūmām parādībām bērns nedrīkstētu zināt. Bērni, kas pārāk agri iepazīstas ar dzīves ļaunumiem, nelaimēm un postu, ātrāk noveco.
11.Bērni pēc iespējas jāaudzina citu bērnu sabiedrībā ( ja, protams, šie citi bērni ir labi audzināti). …
