Kreatīvs – nozīmē radošs, radošums. Šis termins man bija diezgan svešs, taču atrodot tā īsto tulkojumu, uzreiz sapratu, par ko būs jārunā!
Es uzskatu, ka kreatīvā attīstība ir ļoti cieši saistīta ar intelektuālo attīstību, jo tikai tām abām kopā darbojoties, varēs bērna attīstība gūt lielāku vērtību un augļus, es uzskatu, ka viena pati – kreativitāte vai intelekts, nevar darboties simtprocentīgi, jo tie it kā viens uz otra diezgan pamatīgi balstās! Piemēram, ja es nezinātu, kas ir plastalīns un kas ar to jādara (intelekts), es nevarētu izveidot skaistu gliemezīti no tā ( kreativitāte)!
Pēc Jūsu stāstītā, „pētot kreativitātes izpausmes individuālajā attīstībā, ir novērojama it kā paradoksāla situācija. 5 gadu vecumā gandrīz 98% bērnu ir radošuma izpausmes, 10 gadu vecumā tās ir vairs tikai apmēram 30% bērnu, 15 gadu vecumā tās ir 12% pusaudžu, bet pieaugušiem cilvēkiem izteikti radošās spējas ir vairs tikai kādiem 2%. Rodas iespaids, ka, bērnam augot un attīstoties, kreativitāte tiek pazaudēta vai kļūst nevajadzīga.” No vienas puses es piekrītu Jūsu teiktajam, no otras puses, man tas šķiet nedaudz nepareizi! Kā jau mēs zinām, bērni jaunākajā vecumā ir ļoti radoši, ko tik vienas dienas laikā viņi neizdara – krāso, zīmē, griež, veido, lauž u.t.t, tas nozīmē tikai to, ka viņiem ir interesanti apgūt kaut ko jaunu, un varbūt tieši šis ir tas iemesls, kāpēc vēlāk radošums pazūd, jo gandrīz viss, kas izmēģināts – ir jau zināms, un jaunu apgūt ir grūti, jo tad pašam jāmeklē un jādomā, kas tad vēl nav izmēģināts! Jaunākajā vecumā bērnam ir lieliska radošā fantāzija, vēlāk tā nedaudz pazūd, jo vienkārši vairs nav interesanti darīt to, kas jau zināms, tāds ir mans viedoklis!
Bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka kreatīvā attīstība ir ļoti, ļoti svarīga un tā ir jāattīsta, jo bērnam, cilvēkam tas ir svarīgi, jo tā ir lieta, kas savā ziņā dos lielākas iespējas dzīvē, šī attīstība būs kā iespēja labam darbam, jo radošums – tās ir idejas, tālāk jau ar zināšanām mijoties, tās būs kā atslēga uz labākajiem panākumiem un tā tālāk..
Manuprāt, kreatīvā attīstība parādās jau bērna pirmā gadiņa laikā, jo tad jau notiek rotaļas ar mantiņām, bērns ar tām variē, parādot savu radošo domāšanu, pēc tam jau palīgā nāk krāsas un līme, papīrs, kad jau radoši var darboties pilnā apjomā, taču, vēl joprojām liela loma ir vecākiem, jo ja bērns nezinās, kas jādara ar līmi un papīru, radošums nevarēs parādīties 100%! Un vecāki parāda piemēru, bērns saprot, pēc tam „ieslēdzas” viņa radošums un ar katru minūti vairāk domājot, fantazējot, darbojoties – attīstās viņa kreatīvā darbība! Pēc tam to atkal papildina, nostiprina bērnu dārzā, tad skolā u.t.t. Uzskatu, ka kreatīvā attīstība vislabāk un pilnīgāk nostiprinās laikā, kad bērniem ir rokdarbi, mājturība un darbmācība, jo pēc tam, kad šie priekšmeti vairs nav obligāti mācību procesā, tad tikai no bērna paša paliek atkarīgs, cik daudz viņš darīs, lai turpinātu attīstīt šo lietu, un, zinot to, ka daudziem piemīt slikums, tad radošums vienkārši pazūd, jo daudzi, piemēram, izvēlētos, uzzīmēt vienu gulbi ezerā, nevis gulbju ģimeni skaistā ūdensrožu pilnā krastā! Un, tā, nepielietojot radošumu savā ikdienas dzīvē, ar laiku cilvēki degradējās šī vārda īstajā nozīmē! Tāpēc, uzskatu, ka pie šīm lietām ir jāpiedomā!
…
