Emociju loma – pozitīva un negatīva, atkarībā no personības pozīcijām: traucē radusies emocija vai tās „ prombūtne” mērķa sasniegšanai, (ne-)iespaido cilvēka veselību. Negatīvās emocijas – trauksmes signāls, draudi organismam, kamēr briesmas, draudu netiks novērsti.
K.Izards uzskata, ka cilvēka emocijas radās, lai nostiprinātu savstarpējo pieķeršanos starp māti un bērnu. Negatīvās emocijas pēc B.I.Dodonova domām, ir lielāka, svarīgāka bioloģiskā loma salīdzinājumā ar pozitīvām emocijām. Ne par velti negatīvo emociju mehānisms funkcionē bērniem jau no pirmajām dzimšanas dienām, bet pozitīvās emocijas uzrodas ievērojami vēlāk.
Negatīvās emocijas kaitīgas tikai pārmērā kā jau kaitīgs viss, kas pārsniedz normu ( kā arī pozitīvie afekti). Bailes, naids, dusmas paaugstina vielmaiņas procesu intensitāti, noved pie labākas smadzeņu barošanas, stiprina organisma pretošanos infekcijām, pārpūlei.
Par emociju lietderīgumu ( vidējas intensitātes) liecina pētījumi ar žurkām (V.V.Froļkinsons) – no 3 žurku grupām visilgāk dzīvoja tās, kuras sistemātiski tika pakļautas vidēja stresa ietekmei, viņas tika biedētas, ņemtas rokās. Tajā pašā laikā ir dati ( Jankina, 1999), ka intelekta attīstības līmenis pirmsskolas vecuma bērniem ir augstāks ar pozitīvu emociju pārsvaru un zemāks ar negatīvu emociju pārsvaru.
Emocijas visbiežāk rodas nepiespiesti. Tāpēc var uzdot jautājumu : kāds labums vai sliktums var būt cilvēkam no vienu vai otru emociju rašanās? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešams ņemt vērā, ka pozitīvā emociju loma tieši nesaistās ar pozitīvajām emocijām, bet negatīvā loma – ar negatīvām emocijām. Arī negatīvās emocijas var būt kā stimuls sevis pašpilnveidošanai, bet pozitīvās emocijas par cēloni labsirdībai. Ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēka mērķtiecības un audzināšanas apstākļiem. Zinātnieku domas par emociju lomu un to funkcijām nav vienotas, taču neapšaubāmi galvenā emociju funkcija – to dalība cilvēku un dzīvnieku uzvedības vadīšanā.
Atspoguļojoši – vērtējošā emociju loma.
Emocijas pilda nevis objektīvo parādību atspoguļojošo funkciju, bet subjektīvu attieksmes pret parādībām izteikšanu. Vērtējums, attieksme ir atkarīga no redzētā subjektīvās uztveres, ko ietekmē vēlēšanās, gaume. Izjūtu emocionālajā tonī sākumā parādās patīkamā vai nepatīkamā pārdzīvojums, un pēc tam tā vērtējums kā derīgs vai kaitīgs.
…
