Iedomājieties lekciju vai sanāksmi, kurā runātājs stāvētu kā statiska figūra, izrunājot vārdus tos monotoni skaitītu un savas runas laikā nepaustu ne mazāko daļiņu savas attieksmes par runāto. Vēl šausmīgāk būtu, ja arī runātais teksts būtu sausi fakti, kas nerosinātu klausītājos nemazāko ieinteresētību un aktīvu domāšanu līdzi teiktajām. Klausīties šādu runu būtu nepatīkami un nogurdinoši, jo klausītājs justos vīlies pat tad, ja sniegtā informācija būtu viņam lietderīga. Ko darīt, lai auditorija būtu apmierināta, lai tajā valdītu pozitīva gaisotne un, lai arī pats orators justos gandarīts par paveikto, redzot auditorijas atsauksmes? Viens no faktoriem sekmīgas publiskās runas veidošanā, kas izraisa interesi, rosina auditoriju uztvert informāciju, domāt ir emocijas un jūtas. Šajā darbā ir aprakstīts, kas ir emocijas un jūtas gan no psiholoģijas viedokļa, gan runas mākslas kontekstā, runāts tiek par to kā rodas emocijas, ir parādītas emociju veidošanās shēmas, pēc kurām vadoties orators savā runā var iekļaut elementus, kas klausītājos izraisītu emocijas, kā arī ir aprakstīta jūtu izpausme, kas rodas kā reakcija, ja izmantotie emociju rosinošie elementi ir sekmīgi iedarbojušies.…