Etiloģija: - biežāk vīrusi: gripas, paragripas, adenovīrusi, rinovīrusi, R- S vīrusi, herpes, koronavīruss.
baktērijas: streptokoki, hemofilus, stafilokoki, mikoplazmas,
vīrusi- bakteriālās asociācijas.
Riska faktori: - sezona,
atdzišana,
nepiemērots apģērbs,
kopšanas defekti,
pazeminātas organisma pretestības spējas.
AFI nozīme slimības attīstībā:
bērniem elpceļi salīdzinoši šaurāki, to gļotāda labāk apasiņota, tāpēc pat pie viegla iekaisuma rodas stipra tūska, kas sašaurina jau tā šauros elpceļus un rada drenāžas traucējumus,
sakarā ar labo gļotādu vaskularizāciju, infekciju var ātrāk noslīdēt uz leju,
gļotādā daudz dziedzeru un iekaisuma rezultātā rodas hipersekrēcija, pie kam sekrēts bērniem ir viskozāks, tāpēc ātrāk un biežāk attīstās obstrukcijas sindroms.
Rinofaringīts – deguna un rīkles gļotādas iekaisums.
Klīniski- apgrūtināta elpošana caur degunu, izdalījumi no deguna, nepatīkama sajūta kaklā, virspusējs kairinošs klepus, var būt paaugstināta temperatūra un intoksikācija.
Ārstnieciskie pasākumi – galvenokārt simptomātiski:
optimālu ārējās vides apstākļu nodrošināšana,
pietiekama šķidruma uzņemšana,
regulāra elpceļu caurlaidības nodrošināšana,
deguna pilieni; ar antihistamīniem vai dekongestantu (vazokonstriktori),
lai mazinātu iekaisumu un kairinājumu kaklā- sūkājamās pastilas vai tabletes : coldangin, septelete, neoangīns, faringosept, streptosil,u.c.
ja pievienojas bakteriāla infekcija- antibakteriāla terapija,
aerozali kaklā- Faringospray, Bioparoz, Hexoral, u.c.…