Elpošana

Cilvēks nepārtraukti patērē skābekli un izdala ogļskābo gāzi. Procesu kopumu, kurš nodrošina skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izdalīšanu, sauc par elpošanu. Elpošana nodrošina gāzu apmaiņu starp organismu un ārvidi. Gāzu apmaiņu starp ārējo vidi un asinīm plaušu kapilāros sauc par ārējo elpošanu, bet apmaiņu starp kapilāriem un audiem – par iekšējo elpošanu. Elpošanas funkciju plaušas veic kopā ar asinsriti un asinīm.
Elpošanas sistēmas funkcijas:
Apgāda ar skābekli;
Izvada CO2, ūdeni, alkoholu;
Regulē skābju un sārmu līdzsvaru (ja asiņu bufersistēmas nevar uzreiz līdzsvarot pH pārmaiņas, tad elpošana dažās minūtēs uzsāk paaugstināto CO2 izvadīšanu un vienlaikus atjauno bikarbonātu un hemoglobīna bufersistēmas asinīs);
Aizsargā pret mikroorganismiem, kā lamatās noķer trombu un izšķīdina;
Piedalās termoregulācijā (ar izelpoto gaisu atdod siltumu);
Veido skaņas (runāšana, dziedāšana).
Elpošana notiek secīgu savstarpēji saistītu procesu rezultātā:
1.alveolu (plaušu) ventilācija ar ritmisku ieelpu un izelpu;
2.elpošanas gāzu pasīva difūzija starp alveolāro gaisu un asinīm plaušu kapilāros;
3.elpošanas gāzu pārnese ar asinīm, tām cirkulējot;
4.elpošanas gāzu pasīva difūzija no asinīm audu kapilāros uz šūnām, kur notiek bioloģiskā oksidācija (elpošanas šūnās).…