Lekciju kursā Latviešu trimdas dzeja: process un novitātes Izvēlējos aplūkot „Elles ķēķa” divu spilgtāko pārstāvju: „ dvēseles L.Tauna un intelektuāļa G.Saliņa”1 daiļradi.
Kā zināms „Elles ķēķis” tapa kā īpaša „…trimdas latv. Literātu (pārsvarā dzejn.) un mākslinieku – modernistu grupa, kas veidojās 20.gs. 50.gadu sākumā. [..] Tas bija pirmais latv. literārais grupējums, kas ne tikai uzsvēra savu saikni ar Rietumu un ASV moderno rakstniecību, bet arī lielā mērā ietekmējās no tā.”2 Kāda gan loma ir manis izvēlētajiem dzejniekiem, šajā, ar laiku „..gluži vai mītisku oreolu”3 ieguvušajā, vidē. Šķiet ļoti trāpīgi to raksturojis pats Gunars Saliņš: „“Elles ķēķa” dzeja dzima intensīvā domu apmaiņā, galvenokārt starp mums diviem - Linardu Taunu un mani. Mums abiem patika seansi naktīm cauri, divatā lasot visvisādu dzeju - gan svētā nopietnībā, gan debešķīgi jautri, gan gluži “hilariozi”, kā Linards mēdza iesaukties. Un pa vidu izdziedāšanās un visas iespējamās runas un līksmošanās.…